Vai Orbāna Ungārija turpinās cīņu pret Eiropas Savienības principiem?

Svētdien notikušajās vēlēšanās, par spīti prognozēm, Orbāna pārstāvētā konservatīvā partija "Fidesz" spējusi saglabāt konstitucionālo vairākumu, lai gan šoreiz opozīcija, atmetot krasās ideoloģiskās pretišķības, bija spējusi apvienot savus spēkus.

"Mēs esam guvuši tik lielu uzvaru, ka to var saskatīt pat no Mēness un pilnīgi droši no Briseles," pēc sākotnējo balsu skaitīšanas rezultātu publiskošanas saviem atbalstītājiem paziņoja Orbāns. "Visa pasaule šovakar šeit, Budapeštā, var redzēt kristīgi demokrātiskās politikas, konservatīvās, pilsoniskās politikas, patriotiskās politikas uzvaru. Mūsu vēsts Eiropai ir - tā nav pagātne, tā ir nākotne, mūsu kopīgā eiropeiskā nākotne."

Taču tradicionālajiem pretiniekiem, pret kuriem, "pārvarot milzu pārspēku", vēlēšanās nācies cīnīties "Fidesz", - visu nokrāsu kreisajiem pašu mājās un ārvalstīs, Briseles birokrātiju, miljardiera Džordža Sorosa "impēriju" un starptautiskajiem medijiem - Ungārijas līderis tagad piepulcējis arī Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Pārspējot prognozes

Lai gan aptaujas pirms vēlēšanām Orbānam solīja uzvaru, "Fidesz" pārsvars pār apvienoto opozīciju tika prognozēts ievērojami mazāks. Saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem "Fidesz" un Kristīgi demokrātiskās tautas partijas (KDNP) koalīcija ieguvusi vismaz 135 no 199 deputātu vietām, nodrošinot sev divu trešdaļu vairākumu, kamēr apvienotajai opozīcijai izdevies izcīnīt tikai 56 mandātus.

Pirms vēlēšanām aptaujas liecināja, ka "Fidesz" pārsvars pār opozīciju būs četri līdz septiņi procentpunkti, kas arī nav maz, taču balsošanā pēc partiju sarakstiem Orbāna vadītie konservatīvie izcīnīja 53% balsu, kamēr par apvienotās opozīcijas sarakstu balsoja tikai 35% ungāru. Savukārt vienmandāta vēlēšanu apgabalos valdošā koalīcija ieguvusi 88 no 106 mandātiem.

"Tas ir pilnīgs šoks," sarunā ar Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība (FE/RL) atzīst Prinstonas Universitātes politikas un tiesību zinātnes profesore Kima Leina Šepele. "Manuprāt, neviens nebūtu pārsteigts, ja "Fidesz" uzvarētu. Tas, kas ir pilnīgi satriecoši, ir šīs uzvaras mērogs."

Ukrainas jautājums

Vācijas Māršala fonda pētnieks Dāniels Hegedīšs norāda, ka Orbāna manevrēšana starp Rietumiem un Austrumiem, ko pats ungāru premjers nosaucis par "pāva deju", tagad ieguvusi jaunu sparu. "Orbāna Ukrainas un Krievijas politika ieguvusi milzu iekšpolitisko leģitimitāti," sarunā ar tīmekļa izdevumu "EUobserver" izteicies Hegedīšs.

"Daudz pašpārliecinātākais Orbāns par sadarbību no ES un NATO prasīs daudz augstāku cenu," uzskata eksperts, piebilstot, ka Budapešta arī turpmāk noraidīs sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari un ka tai mazāk rūpēs kritika, ko ungāriem pēdējā laikā izsaka par to līdzšinējie sabiedrotie Austrumeiropā, īpaši Varšavā.

Viņš prognozē, ka Ungārijas attiecībām ar Rietumu partneriem turpmāk būs vairāk darījumu raksturs. "Viņš sacīs - ja jūs pret mani nevērsīsiet sankcijas, es jūs nebloķēšu," norāda Hegedīšs, atzīstot, ka ES nāksies rīkoties daudz piesardzīgāk un meklēt kompromisus, jo Krievijas agresijas apstākļos bloks nevar riskēt ar vienotību.

Tajā pašā laikā pētnieks prognozē, ka Brisele mazinās spiedienu uz Poliju tā dēvētā likuma varas konflikta ietvaros, ņemot vērā ievērojamo lomu, kāda Varšavai ir vienotās bloka nostājas veidošanā pret Krievijas agresiju.

ES finansējums

Taču uz šādu Briseles nostājas mīkstināšanu Ungārija nevar cerēt, norāda Hegedīšs. To apliecina jau divas dienas pēc vēlēšanām izskanējušais Eiropas Komisijas (EK) paziņojums, ka Ungārija varētu kļūt par pirmo bloka dalībvalsti, kurai piemērots nesen izveidotais likuma varas nodrošināšanas mehānisms, kas paredz ES fondu finansējuma apturēšanu.

EK joprojām nav apstiprinājusi līdzekļu piešķiršanu no ekonomikas pēcpandēmijas atveseļošanas fonda nedz Ungārijai, nedz Polijai. Šie septiņi miljardi eiro Budapeštai, domājams, kļūs īpaši nepieciešami, kad

pirmsvēlēšanu tēriņu buma sekas, kuras pastiprinās straujā inflācija un augstās energoresursu cenas, sāks ietekmēt gan budžetu, gan ungāru ikdienas dzīvi.

Tomēr mazticami, ka Budapešta pēc vēlēšanām sarunās ar Briseli varētu izrādīt lielāku gatavību kompromisiem. "Diez vai varam sagaidīt, ka šī valdība ar divu trešdaļu vairākumu tagad būs tikpat gatava kompromisam, kā tā būtu bijusi ar vienkāršu vairākumu," sarunā ar aģentūru "Reuters" norāda ING bankas Ungārijas filiāles galvenais ekonomists Pēters Virovācs.

Tomēr citi ir pretējās domās, uzskatot, ka pēc uzvaras vēlēšanās Orbāns varētu būt gatavs kādiem kompromisiem, lai atbloķētu iesaldēto ES finansējumu. Piemēram, viņš varētu apsolīt lielāku iepirkumu caurskatāmību un aktīvāku korupcijas apkarošanu. "Orbāns pieprasīs, lai ES pārskaita to, kas Ungārijai pienākas, un relatīvi drīz," norāda valdībai labvēlīgi noskaņotās domnīcas "Institūts Skatpunkts" direktors Āgoštons Mrāzs. "Vienošanās ir visai ticama. Naudas ieturēšana laikā, kad nepieciešams demonstrēt vienotu reakciju pret krieviem, no ES puses būtu pašsakāvnieciska."

Briselē, saprotamā kārtā, Orbāna uzvara neraisa lielu optimismu. "Nevēloties izteikties pārlieku dramatiski, tā ir traģēdija," "Reuters" atzinusi kāda ES amatpersona, piebilstot, ka jāpārtrauc bloka līdzekļu pārskaitīšana Budapeštai, lai "viņš nevarētu veidot savu oligarhiju ar mūsu naudu".

Eiropas labējo koalīcija

Sagaidāms, ka Ungārijas līderis, kas pats sevi dēvē par neliberālo demokrātu, pēc savas pārliecinošās uzvaras mēģinās iedvest jaunu dzīvību saviem līdz šim neveiksmīgajiem centieniem izveidot Eiropā jaunu nacionālkonservatīvo partiju koalīciju. Tomēr Orbāna izredzes varētu mazināt viņa vismaz divdomīgā nostāja pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas jau izsaukusi, labākajā gadījumā, neizpratni līdzšinējo Budapeštas sabiedroto vidū tā dēvētajā Višegrādas grupā.

Viņa uzvaru Varšavā valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), kas daudzējādā ziņā konfliktā ar Briseli atrodas vienās pozīcijās ar Budapeštu, uztvērusi ar dalītām jūtām. Krievijas diktators Vladimirs Putins "ilgtermiņā ir drauds arī Ungārijai, un ikviens, kas to neredz, pieļauj lielu kļūdu", izteicies Polijas ārlietu ministra vietnieks Marcins Prizdačs.

Tajā pašā laikā PiS līderis un vicepremjers Jaroslavs Kačiņskis uzsvēris, ka, neskatoties uz domstarpībām Ukrainas jautājumā, Varšavas un Budapeštas saites esot nesaraujamas. "Mēs uz Ungārijas attieksmi raugāmies kritiski un ceram, ka tā aktīvāk iesaistīsies [Ukrainas atbalstīšanā]," intervijā nedēļrakstam "Sieci" norādījis Kačiņskis. "Tomēr tas nenozīmē, ka mums jāpārtrauc sadarbība jomās, kas joprojām iespējamas. (..) Nekādā ziņā mēs nesarausim mūsu attiecības."

Mediji un propaganda

Viens no faktoriem, kas nodrošināja Orbāna uzvaru, ir faktiska kontrole pār medijiem, ko "Fidesz" līderim izdevies panākt 12 gadu laikā, kamēr viņš atradies pie varas. Ar mediju starpniecību viņam izdevies sabiedrībai uzspiest savu viedokli gan Ukrainas jautājumā, gan saistībā ar energoresursu cenu kāpumu, gan visos citos jautājumos. "Tā ir propaganda, kas "Fidesz" vietā uzvarēja vēlēšanās," uzzinot par savu sakāvi, norādījis vienotās opozīcijas kandidāts uz premjerministra amatu Pēters Mārki-Zajs.

Kamēr starptautiski Orbāna attiecības ar Putinu izpelnās arvien asāku nosodījumu, iekšpolitiski tas viņam nav kaitējis. Opozīcijas acīmredzami pārspīlētie mēģinājumi līdzšinējo premjeru pielīdzināt Krievijas diktatoram, savos vēlēšanu plakātos aicinot izšķirties starp "ungāru Putinu" un Eiropu, nav bijuši veiksmīgi. Valdību atbalstošiem medijiem, kas sabiedrību bombardēja ar prokrievisku propagandu, ir izdevies vismaz daļā ungāru radīt bažas, ka pārāk aktīvs atbalsts Ukrainai, īpaši ieroču piegādes ukraiņiem, var Ungāriju ieraut karā ar Krieviju.

Kā sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzinis politiskais komentētājs Pēters Kreko, "dezinformācijas orģija" daudzus ungārus piespiedusi noticēt tam, ka karu uzsākusi Ukraina. Pat vairums pret Orbānu noskaņoto vēlētāju, ar kuriem BBC korespondents svētdien runājis vēlēšanu iecirkņos, nebijuši pārliecināti, kurš vainojams kara izraisīšanā Ukrainā.

Iekšpolitisko pozīciju tālāka nostiprināšana

Pēc uzvaras vēlēšanās nekas vairs netraucē Orbānam ķerties pie savu iekšpolitisko pozīciju tālākas nostiprināšanas. Tagad Orbāns varētu ķerties pie centrālās valdības kontroles pastiprināšanas pār pašvaldībām, kuru šobrīd valdošā koalīcija atzīst par nepietiekami efektīvu. Premjerministrs nav arī atmetis ieceri par Budapeštas starptautiskās lidostas atpirkšanu, ko pērn nācās atlikt. Nacionālo uzņēmēju rokās varētu tikt atdota pārtikas mazumtirdzniecības nozare, ko šobrīd kontrolē multinacionālās korporācijas.

Tas jau paveikts banku, enerģētikas, telekomunikāciju, kā arī mediju nozarē. Tagad Orbāns varētu atkal mēģināt izdarīt spiedienu uz ārvalstu uzņēmumiem, kas atsevišķās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, joprojām saglabā dominējošas pozīcijas, lai tādējādi mazinātu budžeta iztrūkumu un vairotu savu atbalstītāju bāzi nacionālo uzņēmēju aprindās. Pie "neortodoksālām" ekonomiskām metodēm viņš ķērās jau pēc uzvaras 2010.gada vēlēšanās, kas tolaik noveda pie vairākām tiesvedībām no EK puses.

Parlamentā pirmo reizi iekļuvusi arī nelielā galēji labējā partija "Mi Hazank" ("Mūsu Tēvzeme"), kas atšķēlusies no galēji labējās partijas "Jobbik" ("Kustība par labāku Ungāriju"), paužot neapmierinātību ar "Jobbik" tuvināšanos politiskā spektra centram un piesliešanos vienotajai opozīcijai, kas iekļauj arī kādreizējos komunistus. Hegedīšs uzskata, ka "Mi Hazank", potenciālie Orbāna sabiedrotie, var piespiest arī "Fidesz" radikalizēt savu programmu. "Mi Hazank" savulaik jau bijusi zināma loma Orbāna valdības kampaņā pret tā dēvēto seksuālo minoritāšu kopienu jeb LGBTQ. Tagad partija aktīvi iestājas par čigānu skolu segregāciju un čigānu noziedzības apkarošanu.

Šaubas par vēlēšanu godīgumu

Tomēr starptautiski, jo īpaši ES, Orbāna pozīcijas var vājināt pieaugošās šaubas par Ungārijā notiekošo vēlēšanu godīgumu un jau sen izskanošie pārmetumi par varu dalījuma izskaušanu. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji pirmdien publicētajā sākotnējā ziņojumā konstatējuši "vispārēju valdošās koalīcijas un valdības pārklāšanos".

"Valdošai koalīcijai turklāt par labu nācis caurskatāmības trūkums un neapmierinošā kampaņas finansējuma uzraudzība," teikts ziņojumā, piebilstot, ka vēlētāju iespējas izdarīt "informētu izvēli" ievērojami ierobežoja mediju neobjektivitāte un samērīguma trūkums ziņu saturā, kā arī debašu neesamība starp kandidātiem.

Arī vēlēšanu komisijas un tiesas, risinot vēlēšanu disputus, neesot nodrošinājušas taisnīgumu, uzskata EDSO novērotāji.

Ungārija un demokrātija

"Pēdējā laikā esam dzirdējuši daudz nejēdzību par to, vai Ungārijā ir demokrātija," aģentūra AP citē valsts sekretāru Zoltānu Kovāču. "Ungārijas demokrātija pēdējo 12 gadu laikā nav novājināta, bet nostiprināta." Savukārt konservatīvā Budapeštas domnīca "Pamattiesību centrs" svētdien notikušās vēlēšanas nosaukusi par Ungārijas demokrātijas nozīmīgāko notikumu pēc komunistiskā režīma krišanas.

Taču valdības oponenti ir pretējās domās. "Tās zināmā mērā ir vēsturiskas vēlēšanas, kas iezīmē demokrātijas galu, nevis uzplaukumu," uzskata Šepele. "Kad valdība monopolizē mediju varu, kad valdība nosaka visas normas, kad valdība izmanto visus varas aspektus, lai uzpirktu vēlētājus, kad tas darbojas," tā nav demokrātijas paraugstunda, norāda profesore.

Avoti: "EUobserver", REUTERS, AFP, BBC, "Financial Times", RFE/RL.