Ap mirstošu zvaigzni varētu riņķot planēta ar dzīvību
foto: NASA
Pirmais zināmais baltais punduris – 1862. gadā amerikāņu astronoms Alvāns Grehems Klarks atklāja 8,6 gaismas gadus attālo Sīriusa pavadoņzvaigzni Sīriusu B. Tās lielums ir 90% no Zemes diametra, bet gravitācija 350 000 reižu lielāka – 70 kilogramu smags cilvēks tur svērtu 24 500 tonnu.
Pasaulē

Ap mirstošu zvaigzni varētu riņķot planēta ar dzīvību

Kas Jauns Avīze

Lielbritānijas Karaliskā astronomijas biedrība paziņojusi, ka uz kādas 117 gaismas gadu tālas planētas varētu būt dzīvībai piemēroti apstākļi. Planēta riņķo ap balto punduri – mirstošu zvaigzni.

Ap mirstošu zvaigzni varētu riņķot planēta ar dzīv...

Tālā pasaule atrodas zvaigznes dzīvības zonā, kur nav ne par aukstu, ne karstu un var pastāvēt šķidrs ūdens. Pētījuma vadītājs, Londonas Universitātes koledžas profesors Džejs Farihi "BBC News" norāda, ka šis ir pirmais tāds atklājums konkrētā zvaigžņu tipa gadījumā.

Ļoti lielas zvaigznes, beidzot pastāvēt, kļūst par melnajiem caurumiem, bet mazākas kā mūsu Saule – par baltajiem punduriem, kas iztērējuši visu savu degvielu. Pāri paliek tikai zvaigznes kodols, parasti tā sarūk līdz planētas izmēram un izstaro zilganbaltu gaismu, pamazām dziestot miljardiem gadu laikā.

Jaunatklātā planēta ir savai zvaigznei 60 reižu tuvāka nekā Zeme Saulei, bet baltais punduris nav tik karsts. Pētniekiem nav tiešu pierādījumu par planētas eksistenci, bet par tās esamību liecina gravitācijas ietekme uz 65 mūsu Mēness izmēra objektu orbītām. “Parasti astronomijā, ja atrodam ko vienu, tas parasti nozīmē, ka ir vēl,” profesors Farihi cer uz līdzīgiem atklājumiem nākotnē.