ANO noslēgusies Drošības padomes ārkārtas sanāksme par Ukrainu
ANO mītnē Ņujorkā pirmdienas vakarā sākās Drošības padomes ārkārtas sanāksme par Ukrainas krīzes padziļināšanos pēc tam, kad Krievija atzina tā saukto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" "neatkarību" un nolēma nosūtīt savu karaspēku uz šīm teritorijām.
"Mēs saskaramies ar ļoti dramatisku situāciju," reportieriem sacīja Francijas vēstnieks ANO Nikolā de Rivjērs pirms ienākšanas Drošības padomes zālē. Francija bija viena no valstīm, kas pēc Ukrainas ierosinājuma sasauca šo ārkārtas sanāksmi.
ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda, uzrunājot sanāksmes dalībniekus, izsmēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina apgalvojumu, ka uz Maskavas atbalstīto separātistu "republikām" nosūtītie Krievijas karavīri darbosies kā miera uzturētāji.
"Viņš sauc tos par miera uzturētājiem. Tās ir muļķības. Mēs zinām, ka tie patiesībā ir," teica ASV vēstniece. "Šis prezidenta Putina solis nepārprotami ir pamats Krievijas mēģinājumam radīt ieganstu tālākam iebrukumam Ukrainā."
Atzīstot tā saukto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" "neatkarību", Putins ir ''saplēsis Minskas vienošanās", kas 2015. gadā tika noslēgtas ar mērķi atrisināt bruņoto konfliktu Donbasā, sacīja Tomasa-Grīnfīlda.
Viņa arī pateica, ka Putins sapņo par Krievijas impērijas atjaunošanu.
"Putins pēc būtības grib, lai pasaule ceļotu atpakaļ laikā. Uz laiku pirms ANO. Uz laiku, kad pasaulē valdīja impērijas. Bet pārējā pasaule ir pavirzījusies uz priekšu. Nav 1919. gads. Ir 2022. gads," sacīja ASV vēstniece.
"Mums ir jāliek saprast, ka uzbrukums Ukrainai ir uzbrukums katras ANO dalībvalsts suverenitātei un ANO Hartai - un ka tam būs ātras un smagas sekas," sacīja Tomasa-Grīnfīlda.
Putina pirmdienas runa, kurā viņš paziņoja par Donbasa "republiku" atzīšanu, bija pilna ar "šausminošiem, melīgiem apgalvojumiem", kuru mērķis ir "radīt aizbildinājumu karam", sacīja ASV diplomāte.
Ukrainas vēstnieks Serhijs Kislicja uzstāja, ka viņa valsts robežas paliek "nemaināmas", neraugoties uz Krievijas darbībām.
Lielbritānijas vēstniece Barbara Vudvarda sacīja, ka padomei ir jābūt vienotai, pieprasot Krievijai, lai tā "deeskalē" situāciju un "respektē savas saistības".
"Krievija ir atvedusi mūs līdz kara slieksnim. Mēs mudinām Krieviju atkāpties atpakaļ", sacīja britu diplomāte.
Vācijas vēstniece Antje Lēndertse sēdē sacīja, ka Krievija ar rīkojumu izvietot karaspēku Austrumukrainā ir atmaskojusi savus patiesos nodomus.
"Krievija atkārtoti uzstājusi, ka tā nav šī konflikta puse. Šodien tā sevi ir atmaskojusi un apliecina, ka tā vienmēr tāda ir bijusi," padomei sacīja vācu diplomāte. "Ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem mēs īstenosim stingrus un adekvātus pasākumus, atbildot uz Krievijas veiktajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kam būs nopietnas ekonomiskās, politiskās un ģeostratēģiskās sekas," sacīja Lēndertse.
ANO ģenerālsekretāra vietniece politikas un miera stiprināšanas jautājumos Rozmarija DiKarlo pauda nožēlu par Krievijas rīkojumu izvietot karaspēku Austrumukrainā.
"Nākamās stundas un dienas būs kritiskas," sacīja DiKarlo. "Liela konflikta risks ir reāls, un tas ir jānovērš par katru cenu."
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību, neraugoties uz rietumvalstu brīdinājumiem, ka šāds solis var novest pie jaunām sankcijām.
Putins pirmdienas vakarā uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" tā sauktajās Donbasa "tautas republikās".
Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.
