Izglābti tikai divi eņģeļi: piromāns nosvilina Berlīnes latviešu baznīcu. Policija meklē dedzinātāju

Kādreizējais Raunas, pēc tam Jelgavas luterāņu mācītājs Tālis Rēdmanis, kurš pirms 12 gadiem devās uz Vācijas galvaspilsētu tur dibināt pirmo latviešu draudzi, savā “Facebook” kontā raksta:

“Man bija grūta diena, draugi. Tik iemīļoto dievnamu skatīt pēc ugunsgrēka piekvēpušu, drupu kaudzīti altāra vietā un mēmām, pusizjukušām ērģelēm... tomēr atpazīstamu un tik daudz skaistām, uguns un posta neskartām detaļām. Daudz lūdzos jau pirms ienākšanas namā, daudz lūdzos, arī pašā namā esot, daudz piefiksēju fotogrāfijās, bet neko no tā nav spēka un vēlēšanās uz ārpusi rādīt. Šķiet, tas tikai ļauns sapnis, tas pāries, un būs viss atkal kārtībā. Bet nē, ir citādi, - Dieva vārds saka: “Es visu daru jaunu”. To grūti pieņemt. Bet ticu, ka tieši tā tas ir. Paliksim vienoti savās lūgšanās - cerībā uz Viņa dāvātu nākamību, kurā vēl ciešāk savstarpējā atbalstā un mīlestībā būsim!”

Postījumu apjoms vēl nav noskaidrots

Berlīnes latviešu mācītājs Tālis Rēdmanis turpina: “Daudzus sasniegusi grūti noticamā ziņa, ka mūsu draudzes iemīļotās baznīcas  Paul-Gerhardt-Kirche iekštelpas ir smagi cietušas ugunsgrēkā.

Šī ir baznīca, kurā mūsu Berlīnes latviešu draudze ir pulcējusies uz dievkalpojumiem visus 12 gadus kopš tās dibināšanās. Pie šī altāra nākuši vecāki ar saviem bērniņiem, lai tie tiktu kristīti. Arī paši pieaugušie, kuri ticību pieņēmuši, šeit ir kristīti un iesvētīti. Šeit savu JĀ vārdu ir teikuši laulājamie pāri. Lūgšanās pie šī altāra esam pieminējuši savus mīļos aizgājušos. Šeit draudzes kopībā esam regulāri pulcējušies pie Vakarēdiena, lai, saņemot Kristus miesu un asinis, varētu drošināti un stiprināti tālāk dzīves gaitās iet. Nu pats altāris ir kā Vecās Derības upuris caur liesmām pacēlies debesīs. Līdz ar altāri liesmās zudusi arī brīnišķīgā altārglezna, kurā Kristus bija attēlots, svētījot draudzi. Kopējais postījumu apjoms vēl nav līdz galam noskaidrots.

Bet, lai arī sirds jūt liela zaudējuma sāpes, mums jārod spēks un jāiet savs ticības ceļš tālāk, nesaļimstot nespēkā un nebīstoties no ļaunuma, kas vēlas mūs zem baiļu un mazticības nastas nospiest. Vācu draudze jau ir izteikusi gatavību rast iespējas arī mums dot citas lūgšanu telpas, kur varēsim pulcēties dievkalpojumos.

Bet galvenais draudzē ir nevis mūri, bet cilvēki. Tamdēļ mums vēl jo īpaši šajā laikā, kad apkārt tik daudz dažādu sāpju, apdraudējumu un avotu nedrošībai, ir svarīgi palikt stipriem savstarpējās aizlūgšanās un atvērtiem atbalstīt citam citu kā vien spējam, visā, kur atbalsts un palīdzība kādam vajadzīga. Ja jums ir kāda doma, kāda iniciatīva, ko mēs varētu darīt, lai aktivizētu mūsu draudzes dzīvi un kalpošanu, dalies tajā, un mēģināsim raudzīt, ko varam kopīgiem spēkiem veikt! Lai rodam spēku vēl drošākai paļāvībai uz Dievu un paldies katram, kurš šajā laikā esat draudzes kopībā un lūgšanā!

Atbalstīsim, cik spējam, arī mūsu baznīcas atjaunošanu ar saviem ziedojumiem uz vācu draudzes norādīto ziedojumu kontu!”

Berlīnes Paula Gerharda vācu draudzei ir arī sadraudzības (māsu) draudzes attiecības ar Ķeguma luterāņu draudzi Latvijā, liecina baznīcas internetā publicētā informācija.

Ievainoja ne tikai ēku, bet arī dvēseles

Vācu draudžu mājaslapā ekpn.de vēstīts, ka baznīcēni uzsākuši ziedojumu vākšanu, lai atjaunotu dievnamu:

“Pēc ugunsgrēka Pāvila Gerharda baznīcā draudze pateicas ugunsdzēsējiem un policijai par ātro reaģēšanu. Lūdzam garāmgājēju, kurš ziņoja par ugunsgrēku, sazināties ar sabiedrību (policiju). Viņa reakcija novērsa ļaunāko.

Draudzei bija plāni Pāvila Gerharda baznīcu pārveidot par jauniešu baznīcu. Mācītāja Almuta Belmane saka: “Protams, pēc ugunsgrēka mēs pārdomāsim, kā varam īstenot šos plānus. Bet baznīca noteikti atkal jāizmanto kā sakrāla telpa.”

Laikraksts “Berliner Zeitung” raksta, ka dedzinātājs “ievainoja ne tikai baznīcu, bet arī draudzes dvēseles”. Liesmas iznīcināja vairāk nekā simts gadu veco altāri, vēsturisko altārgleznu un koka ērģeles. Ugunsgrēks par gruvešiem un pelniem pārvērta baznīcas iekštelpas. Ugunsdzēsējiem no izdegušās baznīcas izdevies iznest un izglābt tikai divus koka eņģeļus un Lieldienu sveci.

Garāmgājēji redzēja, ka 20. janvāra vakarā no baznīcas izgāja kāds vīrietis, kurš varētu būt dievnamu aizdedzinājis, viņi arī izsauca ugunsdzēsējus. Dedzinātāja motīvi nav zināmi, un pašlaik policija meklē iespējamo piromānu. 

Berlīnes policijas pārstāvis saka, ka “spēcīgā karstuma dēļ radušās plaisas ēkas apmetumā un mūrī”. Visā baznīcā līdz pat torņiem bija kvēpu nogulsnes. Par laimi ugunsnelaimē neviens nav cietis. Ugunsgrēka iemeslus izmeklē Valsts kriminālpolicijas pārvalde, kas aicina atsaukties ikvienu, kurš tovakar baznīcas apkārtnē manījis ko aizdomīgu. Tikmēr Berlīnes mērija aicina “neaizrauties ar spekulācijām par iespējamiem dedzinātāja motīviem vai aizdomās turamajiem”, bet gan gaidīt policijas izmeklēšanas rezultātus.

Pirmo reizi nopostīja kara laikā

Šī jau ir otrā reize, kad uguns iznīcina baznīcu. Pirmā reize bija pirms 79 gadiem, 1943. gada 22. janvārī, kad Otrā pasaules kara laikā, sabiedroto uzlidojumu laikā nomestās bumbas iznīcināja baznīcas torņus un jumtu. Pilnībā baznīcu pēc kara postījumiem izdevās atjaunot vien 1960. gadā.

Tagadējais Berlīnes latviešu luterāņu draudzes mācītājs uz Vācijas galvaspilsētu, pārtraucot kalpošanu Jelgavas svētās Annas baznīcā, devās 2009. gadā. Viņš Berlīnē izveidoja pirmo latviešu ticīgo kopienu. Portālam jelgavniekiem.lv viņš toreiz stāstīja:

“Tieši Berlīnē un tās tuvumā notiek liela ekonomiska rosība, un turp strādāt pārvilināts ne viens vien latvietis. Atšķirībā no Īrijas Vācijā ir nepieciešama darba atļauja, līdz ar to turp devušies augstāk kvalificēti speciālisti – ārsti, inženieri. Daudzi no viņiem ir apliecinājuši, ka ir ar mieru maksāt Vācijā pastāvošo baznīcas nodokli un labprāt pulcētos latviski runājošā draudzē.”