Pasaulē

Slepens cietums un cilvēku spīdzināšana 2000. gados. Kādus noslēpumus glabā Lietuvā esošā CIP ēka?

Jauns.lv

Lietuvā pārdod ēku, kurā, kā tiek uzskatīts, 2000. gados atradās slepens Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietums, 25. janvārī paziņoja aģentūra "Reuters" atsaucoties uz Lietuvas valdību.

Slepens cietums un cilvēku spīdzināšana 2000. gado...

Divstāvu ēka atrodas ciemā netālu no Viļņas. Tā uzcelta 1992. gadā un sākumā piederēja privātpersonai. Tur atradās kafejnīca un jāšanas sporta akadēmija. No 2004. līdz 2007. gadam ēka piederēja amerikāņu kompānijai "Elite LLC". Pēc tam to nodeva Lietuvas valsts drošības departamentam.

Līdz 2018. gadam tur darbojās izlūkošanas dienesta mācību centrs. Tagad Lietuvas valsts Īpašuma banka gatavojas pārdot ēku. Par kādu cenu, pagaidām nav zināms, vēsta "Meduza".

Lietuvas žurnālisti apmeklēja ēku janvāra sākumā. Pēc viņu vārdiem, iekšā atrodas daudzas "amerikāņu detaļas un aprīkojums". Piemēram, telpā, kur atrodas serveri, bija termostati ar Fārenheita skalu, ko lieto ASV.

CIP visā pasaulē sāka veidot slepenus cietumus pēc 2001. gada 11. septembra terorakta. Tajos tika turēti aizdomās turamie terorismā. No 2002. gada tur tika pielietotas "paplašinātās nopratināšanas tehnikas", pēc būtības - spīdzināšana.

Ieslodzītos sita, liedza viņiem miegu, ieslodzīja aukstā kamerā un imitēja slīkšanu. 2006. gadā ASV valdība atzina slepeno cietumu esamību, bet 2009. gadā noraidīja to slēgšanu. Tajā pašā gadā amerikāņu izdevums "ABC News" ar atsauci uz avotu Lietuvas valdībā un bijušajiem amerikāņu specdienestu darbiniekiem ziņoja, ka viens no slepenajiem cietumiem atrodas Lietuvas teritorijā.

Tā bija ēka, kuru nopirka "Elite LLC" un kuru "ABC News" nodēvēja par CIP viltus kompāniju. Ēkas iekšpusē bija uzbūvētas betona kapsulas, kurās turēja ieslodzītos nopratināšanai.

Pēc "ABC News" informācijas, Lietuvas valdība piekrita izvietot pie sevis CIP cietumu 2002. gadā apmaiņā pret ASV atbalstu jautājumā par Lietuvas iestāšanaos NATO.

Cietums darbojās no 2004. gada septembra līdz 2005. gada novembrim, tajā uzturējās ne mazāk kā astoņi ieslodzītie, "ABS News" pastāstīja avots. Pēc izdevuma informācijas, analogas iestādes darbojās arī Rumānijā, Polijā, Marokā, Afganistānā un Taizemē. 

2014. gadā ASV Senāta izlūkošanas komiteja izdeva CIP slepeno cietumu atskaiti, kurā tika minēts centrs aizdomās turamajiem terorismā, kas darbojās no 2005. līdz 2006. gadam.

Atskaitē netika nosaukta valsts, kurā tas atrodas, bet tiesībsargi un žurnālisti secināja, ka runa ir tieši par Lietuvu.

Lietuvā veica parlamentāro izmeklēšanu, kas apstiprināja, ka valstī nosēdušās ar CIP saistītas lidmašīnas un atrastas ieslodzīto kameras, taču nevarēja apstiprināt, ka šajās kamerās tiešām atradās CIP cietumnieki. 

Bet 2018. gadā to faktiski atzina Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tā piesprieda 130 tūkstšus eiro Abu Zubeidam, kuru aizturēja Pakistānā 2002. gadā.

ASV valdība nosauca viņu par "otro vai trešo" cilvēku "Al Qaeda" hierarhijā. Viņš kļuva par pirmo zināmo ieslodzīto, kuram izpildīja "paplašinātās nopratināšanas tehnikas". Viņu vadāja pa slepenajiem cietumiem dažādās valstīs.

Tagad viņš atrodas cietumā amerikāņu bāzē Gvantanamo, lai gan 20 gadu ilgajā apcietinājumā viņam netika izvirzīta apsūdzība saistībā ar "Al Qaeda" vai teroraktu organizēšanu 11. septembrī.

Zubeida paziņoja, ka izveidojot savā teritorijā CIP slepeno cietumu, Lietuvas varas iestādes veicināja cietsirdīgu izturēšanos pret viņu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa piekrita viņa argumentiem, lai gan atzina, ka Lietuvā viņš nav pakļauts tik nežēlīgiem spīdzinājumiem kā citās valstīs.

Zināms, ka Taizemes slepenajā cietumā 2002. gadā viņu vismaz 83 reizes spīdzināja, imitējot slīcināšanu. Tur viņš nenoskaidrotos apstākļos zaudēja acis

Lietuva 2022. gada sākumā izmaksāja Zubeidam tiesas noteikto kompensāciju, tomēr turpina noliegt, ka valstī būtu CIP ieslodzītie.