"Mēs izvēlējāmies brīvību." Sievietei Covid-19 vakcīnas dēļ nākas pieņemt liktenīgu lēmumu
Daniela stāvēja pie skolas un gaidīja bērnus, kad saņēma ziņu, ka viņai būs jāpieņem liktenīgs lēmums: jāvakcinējas pret Covid-19 vai jāzaudē darbs bankā, kur viņa strādāja deviņus gadus, vēsta BBC.
"Mēs (ar vīru) daudz par to runājām. Bet tomēr nolēmām, ka mūsu brīvība ir svarīgāka par algas čeku." Daniela ir viena no tūkstošiem cilvēku Amerikā, kura bija gatava zaudēt darbu, nevis saņemt Covid-19 vakcīnu.
Lielākā daļa darba devēju, kas ieviesuši noteikumus par obligātu vakcinēšanos – apmēram trešdaļa no valsts lielākajiem uzņēmumiem un 15% mazo uzņēmumu – apgalvo, ka lielākā daļa darbinieku šo noteikumu ir ievērojuši.
Šomēnes Augstākā tiesa noraidīja prezidenta Džo Baidena ierosinājumu, kas būtu licis amerikāņiem vismaz 100 cilvēku darba vietās vakcinēties vai lietot masku un reizi nedēļā veikt Covid-19 testu uz sava rēķina.
Valsts augstākās tiesas tiesneši regulu nosauca par "būtisku iejaukšanos" miljoniem strādājošo dzīvēs.
Lai gan ASV tiesas ir vairāk pieņemošas, ka uzņēmumi paši ievieš prasības, sabiedrības nosodījums joprojām ir augsts.
Aptuveni 55% strādājošo atbalsta darba devēju pilnvaras vakcīnu jomā, bet vairāk nekā trešdaļa ir pret, decembrī atklāja "Gallup" aptauja.
Ņujorkā šajā laikā tūkstošiem cilvēku protestēja pret valsts prasībām obligāti vakcinēties veselības aprūpes darbiniekiem, skolotājiem un valsts pārvaldes darbiniekiem.
"Es neticu, ka valstij būtu jādiktē lietas, kas skar cilvēku un viņa radītāju," saka Donna, kura dzīvo Longailendā un 30 gadus strādāja par māsiņu pirms atkāpās no darba pienākumiem.
52 gadus vecā sieviete saka, ka viņai patika darbs, bet atsakās no vakcīnas reliģijas un personīgu iemeslu dēļ.
Tikmēr bijusī bankas darbiniece Daniela apgalvo, ka nav pret vakcīnām. Bet 33 gadus vecā četru bērnu māte, kura saņēma Covid-19 vakcīnu pērn, vairs nevēlas vakcinēties, jo pēc viņas domām "tas nepalīdz tikt vaļā no vīrusa".
Viņas pēdējā darba diena bija 14. janvārī. Viņa ir priecīga, ka finansiālā situācija atļauj pamest darbu un pagaidām nemeklēt citu: "Man būtu jābūt tiesībām izvēlēties. Bet, protams, ir daudz emociju... Tās ir lielas izmaiņas mūsu ģimenei."
Tikmēr "United Airlines” vadītājs Skots Kērbijs (Scott Kirby) norāda, ka viņa firmas politika obligāti vakcinēties ir samazinājusi uz slimnīcu aizbraukušo darbinieku skaitu.
"Es zinu, ka daži cilvēki joprojām nepiekrīt mūsu politikai, bet "United" pierāda, ka vakcīnas pieprasīšana ir pareizā rīcība, jo tā izglābj dzīvības," viņš rakstīja paziņojumā darbiniekiem.
Papildus veselības pabalstiem uzņēmumiem ir pārliecinoši finansiālie iemesli, lai liktu darbiniekiem vakcinēties. Veselības aprūpes izmaksas, ko bieži vismaz daļēji sedz darba devēji, ir lielākas nevakcinētajiem darbiniekiem, kuri arī biežāk kavē darbu slimības dēļ.
Kopumā aptuveni 63% amerikāņu ir "pilnībā vakcinēti", salīdzinot ar 84% Apvienotajā Karalistē (vecumā virs 12 gadiem), kuri saņēmuši divas vakcīnas devas.
