Dānijā atzīmē karalienes Margrētes II valdīšanas 50. gadadienu

Plašas zelta jubilejas svinības Covid-19 pandēmijas dēļ Dānijā atliktas līdz septembrim.

Margrēte II savu valdīšanas 50. gadadienu piektdien atzīmē ar vainaga nolikšanu pie savu vecāku kapavietas Roskildē un svinīgās ceremonijas parlamentā apmeklēšanu .

Tolaik 31 gadu vecā mākslinieciskā kroņprincese, kura ir kaislīga smēķētāja, par karalieni kļuva 1972. gadā pēc sava tēva Frederika IX nāves.

Tronī Margrēte II kāpa, kad atbalsts monarhijai Dānijā samazinājās, tomēr viņa ir spējusi kļūt par tautu vienojošu valdnieci, kura ir sabiedrībā cienīta un mīlēta.

"Kad viņa kļuva par karalieni, tikai 45% Dānijas iedzīvotāju atbalstīja monarhiju," ziņu aģentūrai AFP sacīja žurnāliste Gite Redere, kura sarakstījusi vairākas grāmatas par Dānijas karalisko ģimeni.

"Viņi neticēja monarhijai modernā demokrātijā," piebilda žurnāliste.

Savukārt 2018. gadā kompānijas "Voxmeter" veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas dāņu atbalsta monarhiju, bet tikai 14,6% vēlētos, lai Skandināvijas valsts kļūst par republiku.

81 gadu vecā karaliene, kura vienmēr ir eleganta, sirmos matus saņēmusi copē, kļuvusi par ilgāk valdījušo Dānijas monarhu. Viņa ir arī pirmā Eiropas vecākās monarhijas karaliene. Margrētes II vārdu viņa izvēlējās pēc Dānijas valdnieces Margrētes I vārda. Viņa valdīja 1375.-1412. gadā, bet formāli viņai nebija karalienes titula.

50 valdīšanas gados Margrēte II ir izvairījusies no skandāliem un palīdzējusi modernizēt Dānijas karalisko ģimeni, palīdzot tai kļūt par vienu no populārākajām monarhu dzimtām pasaulē.

Margrēte II kā karaliene vienmēr bijusi ar spēcīgu pienākuma apziņu, atvērta un strādīga. Karaliene ir iesaistījusies Dānijas kultūras veidošanā, cita starpā savas gleznotājas, kostīmu mākslinieces un scenogrāfes prasmes izmantojot Dānijas Karaliskā baleta un Dānijas Karaliskā teātra iestudējumos.

Tāpat viņa ir ilustrējusi vairākas grāmatas, tostarp 2002. gadā izdoto Džona Ronalda Rūela Tolkīna "Gredzenu pavēlnieka" tulkojumu dāņu valodā. Margrētes II gleznas bijušas apskatāmas prestižos muzejos un galerijās ne tikai Dānijā, bet arī citviet pasaulē.

Margrēte II pārvalda dāņu, zviedru, franču, angļu un vācu valodu. Savas zināšanas izmantojusi vairākos plašos tulkošanas projektos, tostarp 1981. gadā, izmantojot pseidonīmu, kopā ar Francijā dzimušo vīru princi Henriku, kurš 2018. gadā nomira, dāņu valodā iztulkoja Simonas de Bovuāras romānu "Visi cilvēki ir mirstīgi".

Karaliene ir veidojusi pieejama monarha tēlu, atbrīvoti un rotaļīgi komunicējot ar sabiedrību un medijiem, nereti uz jautājumiem atbildot ar šķelmīgu smaidu.

Gatavojoties valdīšanas zelta jubilejai, Margrēte II televīzijas raidījumā atbildēja uz 20 sabiedrības pārstāvju jautājumiem.

Saviem diviem dēliem viņa atļāva apprecēt tautas pārstāves, un tagad ir vecmāmiņa astoņiem mazbērniem.

Inteliģence un daudzpusīgie talanti padarījuši karalieni par paraugu daudziem Dānijas iedzīvotājiem.

Aprīlī Margrēte II svinēs 82. dzimšanas dienu. Vairākās Eiropas monarhijās pēdējo gadu laikā monarhi ir atteikušies no troņa, dodot iespēju valdīt gados jaunākiem karaliskās ģimenes pārstāvjiem, tomēr Dānijas karaliene ir paziņojusi, ka "palikšu tronī, līdz kritīšu".

Dānijas vēsturē ir tikai viens monarhs, kurš atteicies no troņa - karalis Ēriks III, kuru kronēja 1137. gadā, bet pēc deviņiem gadiem viņš atteicās no troņa, lai dotos klosterī.

Dāņu monarhijas pirmsākumi meklējami 958. gadā, taču kopš 1849. gada Dānija ir konstitucionālā monarhija un karaļiem nav reālas politiskās varas.