Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ar lūgumu par ODKB kontingenta izvietošanu Tokajevs vērsās 5.janvāra vakarā, kad valdības spēki faktiski bija zaudējuši kontroli pār Kazahstānas lielāko pilsētu Almati. Kazahstānā ieradās 2030 ODKB karavīri un 250 tehnikas vienības. (Foto: EPA/Scanpix)

Kazahstānas rēbuss: kas zināms par notikušo un galvenajiem iesaistītajiem 19

Pasaulē
13. janvārī 06:40 2022. gada 13. janvārī 06:40
 
Kārlis
Seržants
| Jauns.lv
Uz jautājumu – kas tad īsti notika Kazahstānā, viennozīmīgas atbildes joprojām nevienam nav. Process, kas sākās kā miermīlīgi protesti pret gāzes cenu paaugstināšanu, ātri vien pārauga bruņotā konfliktā. Versiju par notikumu attīstību ir visai daudz. Tiek piesaukta gan savstarpējā klanu cīņa par varu, gan musulmaņu mēģinājums sagrābt valsti, bet netiek izslēgta arī Krievijas iejaukšanās šajos notikumos jau no paša sākuma.

Miermīlīgi protesti pāraug vardarbībā

Pirmās masveida demonstrācijas valstī sākās 2. janvārī Žanaozenā un izpletās uz reģionālo centru Aktau, kur ir sakoncentrētas Kazastānas naftas, gāzes un urāna ieguves vietas. Tur ir ļoti daudz strādnieku, kuri vienmēr ir bijuši neapmierināti ar savu iztikas līmeni.

Līdzīgi protesti tieši šo pašu iemeslu dēļ tur notika jau 2011. gadā, taču tad tos bez žēlastības apspieda, apšaujot demonstrantus. Pēc dažādu ekspertu vērtējuma, bojā gājušo skaits bija lēšams vismaz vairākos simtos cilvēku.

Šoreiz pirmajās dienās pret protestētājiem nekādu vardarbību nepielietoja, gāzes cenu ātri atgrieza iepriekšējā līmenī, bet Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs atlaida valdību un paziņoja, ka sarīkos jaunas demokrātiskas vēlēšanas.

Tomēr situācija ātri mainījās un jau 5. janvārī lielākajā valsts pilsētā Almati nemiernieki sagrāba lidostu, prezidenta rezidenci un aizdedzināja vairākas administratīvās ēkas. Ir daudz liecību no miermīlīgo protestu dalībniekiem par to, ka viņu vidū pēkšņi ir uzradušies vienādos, melnos apģērbos ekipēti vīrieši bez jebkādām pazīšanās zīmēm, kuri šo demolēšanu arī uzsākuši, neraugoties uz protestu dalībnieku iebildumiem.

Tajā pašā 5. janvārī Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs pieprasīja tā saucamo “miera spēku” ievešanu, un dažās dienās pilsēta faktiski bija iztīrīta. Ir daudzas liecības par to, ka šo spēku pārstāvji ir bez brīdinājuma šāvuši pa demonstrantiem, bet rīkojumi skaļruņos par ielu attīrīšanu ir skanējuši tikai krievu valodā.

Šobrīd nav precīzas informācijas par to, cik cilvēku šajās apšaudēs ir gājuši bojā, bet tiek runāts par vismaz vairākiem simtiem protestētāju un dažiem desmitiem varas pārstāvju – aptuveni desmit tūkstoši protestētāju ir aizturēti.

Pats Tokajevs savā uzrunā tautai ir apgalvojis, ka valstij uzbrukuši vismaz 20 tūkstoši teroristu, taču ar faktiem tas nekādi nav apstiprināts. Valsts vara nav arī spējusi uzrādīt kaut vai nogalināto teroristu līķus, jo apgalvo, ka visus tos no morgiem ir izzaguši paši teroristi. Kā absolūta izgāšanās izskatījās kāda uz ielas sagūstīta vīrieša, kuram uz sejas bija redzamas vardarbības pazīmes, atzīšanās nemieru organizēšanā. Pēc video parādīšanas viņš tika atpazīts kā slavens džeza pianists Vikrams Ruzahanovs no Kirgīzijas. Pēc oficiāla šīs valsts protesta uzreiz tika atbrīvots. Jau pēc atgriešanās dzimtenē Ruzahanovs pastāstījis, ka šo savu ar spēku izsisto atzīšanos uzskatījis par vienīgo iespēju palikt dzīvam.

Nav arī īsti skaidrs par Kazahstānas Nacionālās drošības komitejas (KND) lomu un darbību protestu laikā. Prezidents ir apgalvojis, ka daudzi no tās darbiniekiem ir vienkārši dezertējuši un pametuši darba telpas, un līdzīgi apvainojumi ir izteikti vairākiem augsta ranga policijas darbiniekiem – trīs no viņiem jau ir miruši visai mīklainos apstākļos.

Savukārt 8. janvārī aizdomās par valsts apvērsuma organizēšanu tika aizturēts KND vadītājs Karims Masimovs, kurš ilgus gadus ir bijis iepriekšējā valsts prezidenta Nursultana Nazarbajeva uzticības persona. Masimovs ilgus gadus savulaik ir ieņēmis arī Kazahstānas premjera amatu. Par viņu runāja gan kā par faktisko “pelēko” kardinālu, gan kā Nazarbajeva ģimenes naudas maka turētāju un līdzekļu apsaimniekotāju. Eksperti uzskata, ka tieši viņš tiks padarīts par visu notikumu galveno grēkāzi, lai novērstu jebkādas aizdomas no citām Nazarbajevam pietuvinātām personām. Pats bijušais prezidents no janvāra sākuma nekur publiski nav redzēts un it kā “miermīlīgi” ir nodevis Tokajevam savu pēdējo oficiālo amatu - Valsts drošības padomes vadību.

Šobrīd Tokajevs jau ir izveidojis jaunu valdību, kurā gan amatus izdevies saglabāt daudziem no iepriekšējiem ministriem, tostarp arī iekšlietu ministram. Viņš jau publiski ir paziņojis, ka situācija valstī ir stabilizējusies un izsludinājis miera uzturēšanas spēku izvešanas termiņu desmit dienu laikā.

Kaut arī sākotnēji bija plānots, ka Kazahstānā ieradīsies 3 tūkstoši Krievijas karavīru, pastāv iespēja, ka viņu skaits ir daudz lielāks. Uzmanību piesaista arī fakts, ka Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu publiski ir paziņojis, ka Krievijas spēki aizies tad, kad būs pilna garantija par viņu apsargāšanā nodoto objektu drošību, neminot nekādus konkrētus termiņus.

Klanu cīņas

Izsenis ir zināms, ka faktiski visās PSRS teritorijā bijušajās Vidusāzijas valstīs, varas vertikāle joprojām tiek būvēta kā viduslaikos. Valsti un nozares savā starpā sadala ietekmīgākās ģimenes, un tā tas notika arī padomju varas laikos.

Krievijas politologs, zinātņu doktors Andrejs Zubovs uzskata, ka notiekošais valstī tomēr ir Tokajeva prasmīga situācijas izmantošana, lai gāztu no troņa Nazarbajevu un viņa sekotājus.

81 gadu vecais Nazarbajevs nāk no tā sauktā Šapirašti klana, kura faktiskā pārvaldībā atrodas tieši derīgo izrakteņu rajoni. Viņš par valsts prezidentu kļuva vēl tālajā 1990. gadā un ir pārvēlēts piecas reizes, taču vēl pirms tam vairākus gadus ieņēma arī Kazahstānas komunistiskās partijas sekretāra amatu. Loģiski, ka šajos vairāk nekā 30 gados viņa dzimtas pārstāvji atradās daudzos valstij svarīgos amatos, bet par viņa ģimenes locekļu personisko bagātību liecina kaut vai fakts, ka dažu dienu laikā Londonā žurnālisti atrada viņiem piederošus nekustamos īpašumus teju vai miljarda eiro vērtībā. Pakāpeniski viņa klans ir pievērsies musulmaņu ticībai un pats Nazarbajevs savulaik ir devies pat svētceļojumā uz Meku. Viņš gan visu šo laiku ir palicis tajā pašā partijas funkcionāra līmeni, un tas ir traucējis valstij attīstīties.

Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs (pa kreisi) un bijušais valsts prezidents Nursultans Nazarbajevs. (Foto: AFP/Scanpix)

Savukārt Tokajevs ir baudījis labu izglītību un vairākus gadus pavadījis Singapūrā vēstnieka amatā. Pats viņš ir nācis no mazietekmīgas dzimtas, un, kā paklausīgs “nabaga radinieks” nonāca prezidenta amatā 2019. gadā pēc Nazarbajeva atteikšanās no tā. Faktiski gan valsti turpināja vadīt Nazerbajeva klans un īpaši ietekmīgi bija divi viņa brāļa dēli – brāļi Satibaldijevi.

Viens no viņiem ir miljardieris, bet otrs ģenerālis, un Zubovs uzskata, ka tieši viņi varēti būt tie, kas ātri saorganizēja grautiņus un bruņotu pretošanos. Satibaldijevi ir pārliecināti musulmaņi un pēc “Taliban” uzvaras Afganistānā, iespējams, ir saredzējuši arī savu iespēju. Pats Tokajevs gan esot vairāk orientēts uz sadarbību ar Rietumiem, taču, apstākļu spiests, tagad ir izšķīries par sadarbību ar Krieviju.

Šobrīd arī īsti nav skaidrs, vai tiešām Tokajevs un miera uzturēšanas spēki pilnā mērā kontrolē visu valsts teritoriju un eksperti neizslēdz, ka tālākā notikumu attīstība var pārvērsties arī sadursmēs ar musulmaņiem.

Ir gan skaidrs, ka pats Nazarbajevs no jebkādas ietekmes un varas ir atstādināts, jo no aprites pat ir izņemts galvaspilsētas Astanas jaunais nosaukums – Nursultana. Visticamāk, ka apmaiņā pret garantijām par savas ģimenes locekļu neaizskaramību, Nazarbajevs pilnībā piekāpsies Tokajevam. Starp citu, līdzīgi savulaik ir noticis arī Turkmenistānā, kur par prezidentu kļuva mazietekmīgas ģimenes pārstāvis Gurbanguli Berdimuhamedovs. Viņam dažu gadu laikā izdevās pārņemt pilnu kontroli pār valsti, un šobrīd viņš to pārvalda, kā absolūts valdnieks ar izteiktu personības kultu.

Kazahstānas loma pasaulē

Jāatzīmē, ka notikumi šajā valstī ir izraisījuši pasaulē daudz lielāku rezonansi, nekā līdzīgie notikumi, piemēram, Baltkrievijā.

Kazahstāna teritoriāli ir 9. lielākā valsts pasaulē ar 20 miljoniem iedzīvotāju. Šeit ir atrodams milzīgs daudzums dažādu derīgo izrakteņu, taču liela daļa tās teritorijas pat vēl nav kārtīgi izpētīta un apgūta. Daudzas pasaules lielākās kompānijas šo resursu apgūšanā ir ieguldījušas milzīgus līdzekļus - vairāk nekā 40 miljardus dolāru. Urāna, hroma, cinka un svina krājumu daudzuma ziņā Kazahstāna ir otrajā vietā pasaulē, savukārt izpētītais naftas un gāzes daudzums to ierindo 11. vietā. Perspektīvā šie krājumi var izrādīties vēl daudz lielāki, tādēļ jebkuri satricinājumi šajā valstī var novest pie vēl straujākas šo izejvielu cenu celšanās.

Mazāk zināms fakts – izrādās, ka Kazahstāna aiz Amerikas Savienotajām Valstīm ieņem otro vietu pasaulē kriptovalūtu “rakšanas” jomā, kur ar to nodarbojas arī Ķīnai piederošas kompānijas. Laikā, kad uz vairākām dienām visā valstī tika izslēgta pieeja internetam un šis process tika būtiski traucēts, vairākas kriptovalūtas piedzīvoja visai pamatīgu vērtības kritumu.

Kas notiks ar Krievijas ietekmi

Pēdējos gados Kazahstāna ir visai plānveidīgi centusies attālināties no Krievijas ietekmes un arī šīs valsts krieviski runājošie ir kļuvuši par visai otršķirīgiem valsts iedzīvotājiem.

Krievvalodīgo īpatsvars valsts neatkarības gados ir no 50% nokrities līdz aptuveni 15 - 20%. Vienīgā valsts valoda ir kazahu valoda un ir pieņemts arī lēmums par tās pārlikšanu no kirilicas uz latīņu alfabēta burtiem līdz 2025. gadam.

Jāatzīmē, ka tāpat kā Ukraina, tā arī Kazahijas PSR aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados piedzīvoja masveida badu, ko izraisīja PSRS vadoņa Josifa Staļina režīms un daudzi to joprojām atceras. Valstī oficiāli darbojas tā saucamās “valodas patruļas”, kuras stingri kontrolē valsts valodas likuma ievērošanu. Eksperti uzskata, ka krievvalodīgos Kazahstānā nākotnē sagaida visai bēdīgs liktenis – viņiem būs vai nu jākļūst par kazahiem, vai nu jābrauc prom. Interesanti, ka no pašas Krievijas visai reti skan kritika par šo krievvalodīgo interešu neievērošanu un Latvija šajā jomā tiek piesaukta daudz biežāk.

Pagaidām neviens neuzņemas prognozēt, kā situācija attīstīsies turpmāk un šobrīd visi vēro, kā notiks “miera uzturēšanas” spēku aiziešana. Nav izslēgts, ka Krievija šo situāciju var izmantot, lai atjaunotu savu ietekmi Kazahstānā, un, ja tāda iespēja būs, tad Krievijas prezidents Vladimirs Putins to noteikti izmantos.

Saistītās ziņas

Tokajevs paziņo, kad Kazahstānu pametīs Krievijas un sabiedroto kontingents 3
Bijušais “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Rubenis vadīs Kazahstānas banku, kas nemieros zaudējusi vairāk nekā 1,3 miljonus 3
Nedēļas laikā masu nekārtībās Kazahstānā miruši 164 cilvēki, viņu starpā arī bērni 9

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; okupanti cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu 35
Latvijā Covid-19 vakcīnu pietiek 200 gadiem, ja vakcinācija turpināsies līdzšinējos tempos 1
VIDEO: Ždanoka pieķerta, bezkaunīgi apmelojot Latviju no Eiropas Parlamenta tribīnes
Skatīt visus komentārus