Par ko īsti protestē Kazahstānā un kāpēc tur ievests krievu karaspēks?

Kazahstāna ir milzīga Rietumeiropas izmēra valsts, kas atrodas Vidusāzijā un robežojas ar Krieviju un Ķīnu. To galvenokārt veido kalni un sausās stepes, un tajā dzīvo tikai 19 miljoni iedzīvotāju. Kazahstāna neatkarību ieguva 1991. gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Valstī atrodas dažas no lielākajām naftas rezervēm pasaulē. Tās spēj saražot pat 1,6 miljonus barelu dienā, piesaistot miljardiem dolāru ārvalstu investīcijas.

Neskatoties uz to, no valsts bagātībām ne nieka nesaņem iedzīvotāji, kuru vidējie ienākumi gadā nepārsniedz 3000 eiro.

Gandrīz 30 gadu pēc neatkarības atgūšanas valsti vadīja Nursultans Nazarbajevs - bijušais Komunistiskās partijas politbiroja loceklis, kuram bija cieša saikne ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Prezidents Nazarbajevs koncentrējās uz ekonomikas reformām, vienlaikus pretojoties lielākas demokrātijas ieviešanai.

Iedzīvotāju protesti bez saskaņošanas ar valdību Kazahstānā ir pretlikumīgi, un jau iepriekš bijuši gadījumi, kad šāda veida demonstrācijas tiek bargi apspiestas.

Nazarbajevs pats sev uzcēla pieminekli un valstī noteica jaunu galvaspilsētu - Astanu, kas vēlāk prezidentam par godu tika pārdēvēta par Nursultanu.

Nazarbajevs no amata atkāpās 2019. gadā, un viņu nomainīja pašreizējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs.

Kas šobrīd notiek Kazahstānā?

2. janvārī valsts dienvidrietumu pilsētā Žanaezenā sākās protesti pret sašķidrinātās gāzes cenu straujo kāpumu. Tieši šeit tiek iegūta liela daļa naftas. Jau pirms nedaudz vairāk kā 10 gadiem šeit notikušas nāvējošas sadursmes starp protestētājiem un policiju. Toreiz protestētāji pieprasīja lielāku darba samaksu.

Ar laiku protesti pret gāzes cenu kāpumu izplatījās visā valstī.

Kazahstānas Informācijas ministrija norāda, ka pašreiz apstiprināti 44 nāves gadījumi, kas saistīti ar protestiem.

Drošības spēki ziņo, ka sadursmju laikā Almati gājuši bojā nemiernieki. Policija ziņo, ka protestētāji mēģinājuši pārņemt kontroli pār policijas iecirkņiem un valdības ēkām pilsētā.

Prezidents Tokajevs tikmēr norādīja, ka pilsētai uzbrukuši "20 000 bandītu". Viņš sacīja, ka daudzi esot islāma kaujinieki, kas apmācīti ārzemēs, lai gan nespēja nosaukt konkrētus grupējumus.

Tiek ziņots, ka visā valstī ievainoti aptuveni 1000 cilvēku, no kuriem ap 400 ārstējas slimnīcās.

Saskaņā ar Kazahstānas valdības datiem aizturēti vairāk nekā 8000 cilvēku. Ir izsludināta komandantstunda un aizliegtas masu pulcēšanās.

Kāpēc sākās nemieri?

Protesti Kazahstānā sākās pēc tam, kad valdība atcēla sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) cenu griestus.

Tomēr valdība paziņoja, ka cenu griestu dēļ rodas sašķidrinātās naftas gāzes deficīts un tā vairs nevar atļauties palielināt piegādes. Šis lēmums praktiski dubultoja LPG cenu.

Šķiet, ka nemierniekiem ir arī cita sāpe. Daži protestos skandē eksprezidenta Nazarbajeva vārdu, pat nogāžot viņa bronzas statuju.

Zināms, ka pēc atkāpšanās no prezidenta amata Nazarbajevs joprojām ieņem augstu amatu valdībā kā Kazahstānas Drošības padomes vadītājs.

Lai kaut nedaudz nomierinātu protestētājus, Nazarbajevu no amata atsauca.

Kāpēc iesaistīta Krievija?

Pēc Kazahstānas prezidenta lūguma uz valsti nosūtīti Krievijas bruņotie spēki.

Krievu karavīri nosūtīti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (ODKB) pakļautībā - šī alianse tika izveidota pēc Padomju Savienības sabrukuma, un tajā ietilpst Krievija, Kazahstāna, Baltkrievija, Tadžikistāna, Kirgizstāna un Armēnija.

Tiek uzskatīts, ka Kazahstānā šobrīd izvietoti 2500 karavīru no visām ODKB dalībvalstīm, bet galvenokārt tomēr no Krievijas.

ODKB norāda, ka krievu karavīri devušies uz Kazahstānu, lai uzturētu mieru un aizsargātu valsts un militāros objektus, piemēram, gāzes vadus, Krievijas militārās bāzes un Krievijas kosmosa staciju Baikonurā.

Kas notiks tālāk?

Kazahstānas Nacionālās drošības komiteja norāda, ka šobrīd situācija Almati ir stabilizējusies, un drošības spēki ir atjaunojuši kontroli.

Piekāpjoties protestētājiem, valdība ir atlikusi sašķidrinātās naftas gāzes cenu griestu atcelšanu, uzliekot rīkojumu uz sešiem mēnešiem regulēt visu transportlīdzekļu degvielas cenas.

Atlaisti arī ministri. Prezidents Tokajevs sacīja, ka valdība nav izpildījusi "vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem - kontrolēt inflāciju".

Tokajevs sacīja, ka noticis "valsts apvērsuma mēģinājums", lai sagrābtu varu, tomēr nekādas sīkākas detaļas līderis nesniedza.

Tomēr politikas eksperti lēš, ka protesti Žanaozenā nerims, jo šai pilsētā jau vēsturiski iesakņojušies pret valdību vērsti streiki un demonstrācijas.