Baltkrievijas augstskolās norit vērienīga mācībspēku tīrīšana
Lojalitāte vadonim ir svarīgāka par zināšanām un profesionalitāti – Baltkrievijas augstskolās veido melnos sarakstus un atlaiž “politiski neuzticamos” pasniedzējus.
Patlaban zināms par 150 pasniedzējiem un zinātniekiem, kas zaudējuši darbu ideoloģisku iemeslu dēļ. Piemēram, Baltkrievijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē drīzumā atlaidīs vismaz desmit pasniedzējus.
Saraksti no čekas
Intervijā "Deutsche Welle" divi no viņiem stāsta, ka fakultātes vadība saņēmusi neuzticamo sarakstus, visticamāk, tapušus Valsts drošības komitejā. Vienā ir tie, kuriem pietiktu ar “profilaktiskām pārrunām”, otrā – atlaižamie. Nežēlastībā kritušie pērn septembrī ierakstīja videouzrunu pret vardarbību, vērstu pret mierīgajiem protestētājiem, un atbalstīja aizturētos studentus. Tāpat droši vien atlaidīs darbiniekus, kas sodīti par dalību protestos.
“No aizrobežu literatūras katedras – trīs vadoši speciālisti. Viņu aiziešanai būs katastrofālas sekas,” teic pasniedzēji, lūdzot saglabāt anonimitāti. Turklāt atlaistos spiež parakstīt darba uzteikumu pēc pušu vienošanās, atteikuma gadījumā piedraudot ar spēka struktūrām.
Pirmās atlaišanas Filoloģijas fakultātē sākās uzreiz pēc prezidenta vēlēšanu farsa pagājušā gada augustā. Kolēģu aizstāvībai pasniedzēji velti rakstīja kolektīvās vēstules, bet pietiekami lielu skaitu solidaritātes streikam vai gatavus pamest darbu sapulcināt neizdevās.
Rindas kārtībā divi līdz trīs simti
Bijusī Minskas Valsts lingvistikas universitātes docente Nataļja Duļina no opozīcijas koordinācijas padomes saka, ka līdzīgi notiek visās nozarēs: “Jau vasarā bija baumas, ka līdz gada beigām gaidāma visu politiski aktīvo pasniedzēju tīrīšana.”
Datus par atlaišanām akadēmiskajās aprindās vāc iniciatīvas grupa Godīgā universitāte, kas apvieno studentus un pasniedzējus. Pēc tās informācijas, represiju rindas kārtībā ir 200 līdz 300 augstskolu darbinieku.
“Diemžēl Baltkrievijas augstskolu administrācija pirmām kārtām cenšas nevis aizstāvēt kolektīvu un savas universitātes ideālus, bet izkalpoties izglītības ministrijas un VDK priekšā. Bieži atlaiž pasniedzējus, kurus nav iespējams aizstāt,” "Deutsche Welle" teic Godīgās universitātes pārstāvis Oļegs Davidčiks.
Neizbēgama degradācija
“Atlaida un atlaiž tos, kas redz saistību starp sabiedrības attīstību un zinātnes un izglītības attīstību, kas ir pārliecināti, ka domas, runas, diskusiju brīvība ir vērtība, kas saista akadēmisko vidi ar pilsoniskās sabiedrības interesēm, ar valsts attīstību,” pārliecināta Eiropas Humanitārās universitātes profesore, opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas pārstāve izglītības un zinātnes jautājumos Tatjana Ščitcova.
Viņa norāda, ka fundamentālā zinātne nekad nav bijusi starp Lukašenko režīma prioritātēm. Tāpat jau vairāk nekā 20 gadu vērojama krīze humanitārajās nozarēs, kur attīstību bremzē ideoloģiskie žņaugi. “Pašreizējās represijas pret zinātniekiem un pasniedzējiem ved pie akadēmiskās vides degradācijas,” brīdina Ščitcova.
Tomēr gaišākie prāti visdrīzāk nepazudīs, bet pie pirmās iespējas atradīs darbu ārzemēs. Ieguvēji var būt rietumvalstu institūti un augstskolas, kamēr Baltkrievija Lukašenko vadībā uz modernās pasaules fona mēģinās izcelties ar kartupeļiem – bet arī to veiksmīgai audzēšanai nepieciešama zinātne.
Tāpat kā Afganistānā
Līdzīga degradācija pašlaik vērojama arī Afganistānā, kopš varu sagrābuši talibi. Par valsts galvenās augstskolas – Kabulas universitātes – rektoru iecelts Taliban atbalstītājs Mohammads Ašrafs Gairats, kurš apņēmies izveidot jaunu pasniedzēju komandu no radikālo islāmistu rindām. Gairats klāsta, ka jaunās varas mērķis ir izglītības sistēmas islamizācija.
Pēc rektora maiņas aptuveni 70 pasniedzēju uzteica darbu. Gairats ir ieguvis bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs, bet viņa priekštecis amatā bija Afganistānā slavens intelektuālis, profesors Muhammads Osmans Baburi.
