Lietuva iestigusi Baltkrievijas minerālmēslos

Turklāt valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai' centies vienoties par kālija mēslojuma ražotāja "Belarusjkaļij" maksājumu apkalpošanu pēc 8. decembra, kad stājās spēkā tam noteiktās ASV sankcijas.

Lietuvas pētnieciskā centra "Siena" žurnālisti savām acīm redzējuši to apliecinošu saraksti starp dzelzceļa uzņēmuma vadītāju Mantu Bartušku, satiksmes ministru un viņa vietnieci Loretu Maskaļovieni. "Lietuvos geležinkeliai" apliecinājis sarakstes autentiskumu.

Lielākās bankas nepārprotami atteikušās apkalpot "Belarusjkaļij" maksājumus, un "Lietuvos geležinkeliai" vērsies pie vairākām Lietuvā bāzētām finanšu tehnoloģiju kompānijām, taču lielākajā daļā gadījumu saņēmis noraidījumu. Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis slēpis, ka bijis informēts par notiekošo.

Baltkrievijas valsts uzņēmums novembrī veicis priekšapmaksu "Lietuvos geležinkeliai", un ar šo summu pietiek, lai tas turpinātu kravu pārvadāšanu decembrī, janvārī un februārī. Par līguma laušanu varot draudēt simtiem miljonu eiro sods.

Lietuvas valdība gan meklē veidus, kā lauzt līgumu, vienlaikus uzsverot, ka ASV sankcijas tieši neizliedz mēslojuma tranzīta kravu plūsmu caur Lietuvu. Uzņemoties atbildību, ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis un satiksmes ministrs Skuodis iesnieguši atlūgumus.

Izskanējis arī, ka Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas birojs šovasar ieteicis biznesa labad neatbalstīt Eiropas Savienības sankcijas pret Baltkrievijā ražoto minerālmēslojumu.

Premjerministre Ingrīda Šimonīte skaidro, ka pat pašas ASV institūcijas savām kompānijām nosakot pagarinātus termiņus līgumattiecību izbeigšanai. “Ir dabīgi, ka šādos apstākļos vieni rāda ar pirkstu uz citiem,” teic Šimonīte, vienlaikus paužot cerību, ka “mums pietiks gudrības, lai vienotos par situācijas diagnozi un tās risinājumiem”. Iepriekš viņa pieļāva, ka varētu atkāpties pat visa valdība.