Krievijas ārlietu ministrs nezinot par pieprasījumu prokuratūrai par Baltijas neatkarību
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien paziņoja, ka neesot informēts par divu Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputātu pieprasījumu, pēc kura Krievijas Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi par PSRS Valsts padomes lēmuma par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu likumību.
"Neesmu dzirdējis par tādu pieprasījumu. Es tikai zinu, ka mums ar Baltijas valstīm ir diplomātiskās attiecības, starptautiski līgumi," sacīja Lavrovs Vīnē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem.
"Es nezinu par šo pieprasījumu," viņš piebilda.
Krievijas Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi saistībā ar PSRS Valsts padomes lēmuma par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu 1991.gadā likumību, Krievijas aģentūrai "Interfax" otrdien pavēstīja informēta persona, kas vēlējās palikt anonīma.
"Juridiski lēmums par Baltijas valstu valstu neatkarības atzīšanu ir kaitīgs, jo to ir pieņēmusi nekonstitucionāla iestāde," sacīja "Interfax" sarunbiedrs, komentējot divu Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputātu no valdošās partijas "Vienotā Krievija" iesniegumu Krievijas ģenerālprokuroram par ar lūgumu izvērtēt PSRS Valsts padomes izveides likumību un līdz ar to arī tās pieņemto lēmumu, tostarp par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu.
Viņš teica, ka atbilde uz šo lūgumu "būs līdzīga kā Krimas jautājumā", norādot uz to, ka Krievijas Ģenerālprokuratūra ir atzinusi par nelikumīgu 1954.gadā pieņemto lēmumu par Krimas iekļaušanu Ukrainas sastāvā, kam neesot reālu tiesisko seku.
"Krievijas Federācijas Ģenerālprokuratūra tikai konstatēja faktu, konkrēti to, ka Ņikitas Hruščova laikā veiktā Krimas nodošana Ukrainai nenotika uz konstitucionāliem pamatiem, jo attiecīgos lēmumus nepieņēma pilnvarotās valsts iestādes," uzsvēra anonīmā persona.
Tā teica, ka pašreizējos apstākļos "nav tādas valsts iestādes, kas varētu atcelt šo lēmumu".
"Lai arī nav tādas nepieciešamības. Krima atkal ir Krievijas sastāvā, un jautājums ir nonācis politiskajā plāksnē," viņš piebilda.
"Atzīstot par nelikumīgiem tos vai citus nozīmīgos lēmumus, var aiziet pārāk tālu - līdz pat PSRS un citu valstu izveidošanas leģitimitātes problēmām," sacīja "Interfax" sarunbiedrs.
Viņš uzsvēra, ka, pieņemot šādus lēmumus, "ir jāņem vērā attiecīgo jautājumu ne tikai tiesiskais, bet arī politiskais aspekts".
Jau ziņots, ka divi Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputāti no valdošās partijas "Vienotā Krievija" valsts ģenerālprokuroram nosūtīja vēstuli ar lūgumu izvērtēt PSRS Valsts padomes izveides likumību un līdz ar to arī tās pieņemto lēmumu, tostarp par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu.
Deputāti Jevgeņijs Fjodorovs un Antons Romanovs aicināja izvērtēt, vai PSRS Valsts padome tika izveidota nelikumīgi un bija nekonstucionāla varas institūcija, kura pieņēma vairākus lēmumus, kas "radīja milzīgu kaitējumu valsts suverenitātei, valsts drošībai un aizsardzības spējai, iedarbināja mehānismus, kas sagrāva vienoto valsti".
Valsts domes deputātu vēstulē Krievijas ģenerālprokuroram Jurijam Čaikam norādīts, ka 1991.gada 5.septembrī bez noteiktajā kārtībā veiktajiem grozījumiem PSRS Konstitūcijā tika izveidota jauna, toreizējā valsts pamatlikumā neparedzēta un līdz ar to nekonstitucionāla valsts varas institūcija - PSRS Valsts padome, kuras lēmumiem bija obligāts raksturs.
Vēstules autori norāda, ka padome izveidota saskaņā ar PSRS likumu par valsts varu un pārvaldi pārejas periodā, bet Valsts padomes pirmie trīs pirmie pieņemtie lēmumi bija par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atzīšanu, kas "nostiprināja to, ka no PSRS tiek atrauta būtiska tās stratēģiski nozīmīgas teritorijas daļa, tiek zaudētas jūras ostas un akvatorijs, tiek sagrauta vienotā valsts aizsardzības telpa, pārrauti ekonomiskie sakari ar Baltijas jūras piekrastes valstīm". PSRS Valsts padome lēmumus par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atzīšanu pieņēma savā pirmajā sēdē 1991.gada 6.septembrī.
Fjodorovs un Romanovs savā vēstulē ģenerālprokuroram uzsvēra, ka Valsts padomes noziedzīgās darbības ir uzskatāmas par īpaši bīstamiem noziegumiem pret valsti un pēc padomju Krievijas kriminālkodeksa ir kvalificējamas kā valsts nodevība, kuru apzināti īstenojuši PSRS pilsoņi ar mērķi kaitēt Padomju Savienības suverenitātei, teritoriālajai nedalāmībai un aizsardzības spējām.
Deputāti arī ierosina pret Valsts padomes darbību vērsties pēc Krievijas Kriminālkodeksa kā pret noziedzīgu un sodāmu darbību, ko definēja nozieguma pastrādāšanas brīdī spēkā esošie likumi.
Krievijas ģenerālprokuroram vēstulē lūgts sniegt juridisku vērtējumu par 1991.gadā spēkā esošo likumu normām, kas regulēja PSRS Valsts padomes, Augstākās padomes un prezidenta statusu.
"Tāpat lūdzam sniegt tiesisko vērtējumu PSRS Valsts padomes kā valsts varas institūcijas, kas nav paredzēts PSRS konstitūcijā, izveides un darbības likumībai," lasāms vēstulē.
PSRS Valsts padome bija Padomju Savienības konstitūcijā neparedzēta valsts pārvaldes institūcija, kas tika izveidota saskaņā ar 1991.gada 5.septembra likumu par PSRS valsts varas un pārvaldes institūcijām pārejas periodā.
Līdz likvidācijai 1991.gada 26.decembrī padome, kuru veidoja PSRS prezidents un desmit padomju republiku augstākās amatpersonas, pieņēma kopumā 24 lēmumus.
BNS / Foto: EPA/LETA
