Francija un briti uz zivju kara takas

Kad Lielbritānija atstāja Eiropas Savienību (ES), tā apsolīja neliegt franču zvejniekiem piekļuvi saviem ūdeņiem. Tomēr pēdējo nedēļu laikā Francijas un ES amatpersonas sūrojas, ka Londona atsakās pagarināt Francijas zvejniekiem izsniegtās licences, kuras agrāk atjaunoja automātiski.

Lielbritānija ir atraidījusi desmitiem franču zvejas laivu, līdzīgi rīkojušās arī Francijai tuvējās Normandijas salas Džersija un Gērnsija, kas ir Apvienotās Karalistes kroņa īpašumā.

Parīze par atbildi draud neļaut britu zvejas kuģiem ieiet Francijas ostās un pastiprināt muitas un sanitārās pārbaudes visam importam no Lielbritānijas. Šajā strīdā uzvarētāju nav, jo franču zvejniekiem vajadzīgi Lielbritānijas ūdeņi, bet viņu britu kolēģi ir ļoti atkarīgi no Francijas ostām, kur izkrauj un apstrādā lielāko daļu viņu loma.

Lielbritānija gan noliedz, ka būtu mainījusi līdzšinējo licenču izsniegšanas praksi. Ārlietu ministre Liza Trasa pieprasa Francijai atsaukt izteiktos draudus, pretējā gadījumā Londona iedarbinās strīdu risināšanas mehānismu, ko paredz tirdzniecības līgums ar ES. Trasa spriež, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons ķēries pie draudiem Londonai, iespējams, tāpēc, ka nākamgad paredzētas vēlēšanas, kurās viņu gaida sīva konkurence.

Francijas Jūras policija Havras ostā likusi arestēt britu kuģi "Cornelis Gert Jan", norādot, ka tas bez pienācīgas licences Francijas ūdeņos nozvejojis vairāk nekā divas tonnas ķemmīšgliemeņu. Kapteinim pieprasīts ierasties tiesas sēdē Havrā nākamā gada augustā, viņam draud maksimālais naudassods 75 000 eiro apmērā. Tralera īpašnieks apgalvo, ka kuģis zvejojis legāli.