Krievijai ik dienu uzstādot jaunus Covid-19 inficēšanās rekordus, kāpēc ievērojama daļa sabiedrības joprojām izvēlas nevakcinēties?

Kārtējo reizi Maskavā un tās reģionā ir slēgtas skolas, restorāni, sporta centri un skaistumkopšanas saloni. Tikai pārtikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās nav jāuzrāda derīgs Covid-19 sertifikāts, taču teātri, muzeji un citas kultūras kultūras vietas ir pieejamas tikai tiem, kas spēj uzrādīt QR kodu.

Par jaunajiem ierobežojumiem aizvadītajā nedēļā informēja Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, savā tīmekļa vietnē brīdinot par “vēsturisku virsotni jauno Covid-19 infekciju skaitā” un mudinot Maskavas iedzīvotājus “paņemt īsu pārtraukumu un palīdzēt glābt daudzu cilvēku veselību un dzīvību”.

Jaunie ierobežojumi mijas ar prezidenta Vladimira Putina izsludināto “atvaļinājumu”, kas paredz novembra pirmajā nedēļā Krievijas iedzīvotājiem nodrošināt apmaksātu brīvu darba nedēļu.

Valstī katru dienu no Covid-19 mirst vairāk kā 1000 cilvēku. Šī gada 28. oktobrī reģistrēti 40 096 jauni saslimšanas gadījumi un 1159 nāves. Kopš pandēmijas sākuma Krievijā reģistrēti 8 392 697 Covid-19 gadījumi un kopumā 235 057 cilvēki ir zaudējuši dzīvību vīrusa dēļ.

Lomonosova Maskavas Valsts universitātes profesors Aleksijs Agranovskis portālam “Deutche Welle” stāstīja, ka jaunie ierobežojumi esot pareizais solis, taču ar to varētu būt par maz. “Ar vienpadsmit dienām nepietiks. Tas ir vēl viens piemērs puslīdz izstrādātam projektam un mēģinājumam izpatikt visiem,” stāstīja Agranovskis.

Tikai trešdaļa iedzīvotāju vakcinējušies

Lai gan Krievijā veidotā vakcīna “Sputnik V” sabiedrībai ir pieejama jau 10 mēnešus, valdība joprojām nespēj veicināt vakcinācijas aptveri. Tikai ap 36% no visiem valsts iedzīvotājiem ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu – viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vakcinēties plāno tikai nedaudz vairāk kā puse. Liela daļa joprojām neplāno vakcinēties. Pēc aptaujas, 47% aptaujāto atbalsta obligātas vakcinācijas ieviešanu, taču tikpat liela daļa ir arī pret to.

Šis skepticisms neaprobežojas tikai ar sabiedrību – daudzi medicīnas nozares darbinieki arī izrādījuši vēlmi nevakcinēties ar vietējo vakcīnu. “Tas ir pārsteidzošākais fakts starp visām tendencēm, kuras mēs novērojam. Starp ārstiem ir ne tikai daudzi vakcīnskeptiķi, bet arī cilvēki, kurus māc šaubas par Covid-19 vīrusu kā tādu,” stāstīja Agranovskis.

Neuzticība varas iestādēm palēnina vakcinācijas aptveri

Krievijas nevalstiskā aptaujas centra “Levada” direktors Deniss Volkovs aģentūrai “Deutche Welle” stāstīja, ka aptuveni 50% no Krievijas iedzīvotājiem nosoda valdības darbu.

“To cilvēku skaits, kas vēlas vakcinēties, ir daudz mazāks nekā to, kuriem ir negatīva attieksme pret varas iestādēm,” stāstīja Volkovs, piebilstot, ka tie, kas neuzticas varas iestādēm, mēdz iebilst pret gandrīz visām valdības iniciatīvām, sākot no vakcinācijas kampaņām līdz pat digitālai balsošanai un videonovērošanai.

Vairāki pētnieki pauž bažas, ka, lai gan ierobežojumu pastiprināšana varētu būt pareizais pasākums no epidemioloģiskā viedokļa, ieilgusī Covid-19 noliedzošā kampaņa apvienojumā ar ierobežojumu laicīgāku neieviešanu padara iedzīvotājus atturīgākus pret valdības lūgumiem vakcinēties.

“Cilvēki pārtrauc klausīties. Viņos attīstās “garīgie bloki”. Un šī biezā āda, ko daudzi cilvēki attīsta, nāk no fakta, ka visi šie argumenti vairs neatstāj nekādu efektu,” apgalvo Romiras pētniecības institūta direktors Milekins.

Saskaņā ar neatkarīgās tīmekļa vietnes gogov.ru apkopotajiem datiem, kas izseko vakcināciju Krievijā, kopš oktobra vidus vairāk nekā 500 000 cilvēku dienā saņem poti.

Volkovs no Levadas centra uzskata, ka paziņojums par jauno “lokdaunu” un pieaugošie ierobežojumi nevakcinētiem cilvēkiem šobrīd ietekmē iedzīvotāju nostāju pret vakcīnām. “Mūsu pētījumi ir pierādījuši, ka ievērojama daļa no tiem, kas nevēlas saņemt poti, gaida brīdi, kad vairs nevarēs no tās izvairīties,” viņš stāstīja.