Pasaulē
2021. gada 26. oktobris, 10:11

Jaunais Vācijas Bundestāga sasaukums sanāk uz pirmo sēdi; pirmo reizi ievēlēta melnādaina sieviete

Jauns.lv / LETA

Otrdien uz pirmo sēdi sanāk jaunais Vācijas Bundestāga sasaukums, kurā pēc 26.septembrī notikušajām vēlēšanām vislielākā frakcija ir sociāldemokrātiem (SPD), kas ar nelielu balsu pārsvaru pārspēja ilggadējās kancleres Angelas Merkeles pārstāvētos konservatīvos.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Merkele turpinās pildīt kanclera pienākumus, kamēr tiks izveidota jaunā valdība.

Jaunajā Bundestāga sasaukumā ir 736 deputāti, kas ir lielākais parlamentāriešu skaits līdzšinējā Federatīvās Republikas pastāvēšanas laikā.

foto: unsplash.com
Ārvalstīs dzimušo Bundestāga deputātu skaits un to deputātu skaits, kuriem vismaz viens no vecākiem dzimis ārzemēs, pieaudzis līdz 83 jeb 11,3%.

Bundestāga spīkera amatā ievēlēta sociāldemokrāte Berbela Basa, kas šajā amatā nomaina kristīgo demokrātu (CDU) Volfgangu Šeibli.

Par Basu balsoja 576 no 724 likumdevējiem.

Bundestāga spīkera amats Vācijā ir viens no augstākajiem valsts amatiem.

Tajā tradicionāli tiek ievēlēts lielākās Bundestāga frakcijas pārstāvis, un pēc septembra vēlēšanām lielākā frakcija ir SPD.

Basa ir tikai trešā sieviete, kas ievēlēta šajā amatā.

Lai gan jaunais Bundestāga sastāva ir daudzveidīgāks, minoritāšu tiesību aizstāvji uzskata, kas tas joprojām neatspoguļojot moderno Vāciju.

Pirmo reizi Bundestāgā ievēlēta melnādainā sieviete - Eritrejā dzimusī Aveta Tesfaiesusa, kas pārstāv zaļos.

47 gadus vecā Tesfaiesusa ieradās Vācijā desmit gadu vecumā un kļuva par juristi un veltījusi savu karjeru imigrantu un patvēruma meklētāju tiesību aizsardzībai.

"Mums vajadzīga dažādība šajā valstī. Mums nepieciešams, lai cilvēki, kas cietuši no rasisma, ir labāk pārstāvēti," ziņu aģentūrai AFP izteicās politiķe.

Viņa norādīja, ka sava deputāta mandāta laikā vēlas cīnīties pret apzīmējumu "ārzemniece", kas tiek piedēvēts viņai, neskatoties uz Vācijas pasi.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

"Apslāpēts rasisms ir jūtams visur. Kad es meklēju dzīvokli, kad pastnieks ienāk manā advokātu birojā un runā ar manu sekretāri, jo automātiski pieņem, ka viņa ir mana priekšniece," sacīja Tesfaiesusa.

Viņa vietējiem medijiem atklāja, ka politikā nolēmusi iesaistīties pēc rasistiskā uzbrukuma Hānavā 2020.gada februārī, kad tika nogalināti deviņi cilvēki.

Tesfaiesusa pievienosies Senegālā dzimušajam Karambam Diabi, kas līdz šim bija vienīgais melnādainais deputāts Vācijas Bundestāgā un pārstāv SPD, un Armandam Zornam, kurš emigrēja no Kamerūnas 12 gadu vecumā un arī ievēlēts parlamentā no SPD.

Ārvalstīs dzimušo Bundestāga deputātu skaits un to deputātu skaits, kuriem vismaz viens no vecākiem dzimis ārzemēs, pieaudzis līdz 83 jeb 11,3%. Iepriekšējā sasaukumā tie bija 8,2%.

"Mēs palīdzam pamodināt politisko skatuvi," AFP sacīja Federālās imigrācijas un integrācijas padomes vadītāja Denīza Nergiza.

Viņa norādīja, ka Austrumvācijā, kur ārvalstīs dzimušo vāciešu skaits ir krietni mazāks, pirmo reizi parlamentā ievēlēts bēglis.

Jaunievēlēto deputātu vidū ir arī Lamja Kadora, kura pasniedz reliģiskos kursus par islāmu Rūras apgabala skolās.

Tajā pašā laikā zaļie, kuri gatavojas kļūt par nākamās koalīcijas dalībniekiem, lepojas ar faktu, ka vismaz 30 viņu deputāti ir jaunāki par 35 gadiem. Deputāte Rikarda Langa tviterī publicēja fotogrāfiju, kurā viņi redzami uz parlamenta ēkas kāpnēm.

Tomēr Nergiza norādīja, ka Vācijas sabiedrībā 26% cilvēku ir ārvalstu izcelsme, un Bundestāgs joprojām to neatspoguļo.

Tas pats attiecas uz sieviešu pārstāvniecību. Neskatoties uz sievietes atrašanos kancleres amatā 16 gadus, sievietes aizņems tikai 24% no visām deputātu vietām. Līdzšinējā sasaukumā sievietes ieņēma 20% deputātu vietu.

Taču vīriešu un sieviešu pārstāvniecība ļoti atšķiras starp partijām, kurām ir vietas Bundestāgā, un zaļie lepojas ar 59% sieviešu vairākumu, tostarp divām transpersonām.

Savukārt Vācijas labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) rindās ir tikai 13% sieviešu.