Grieķija sola pārskatīt pensijas un nodokļus - ja tai sniegs finansiālu palīdzību
Grieķija apmaiņā pret finanšu palīdzību starptautiskajiem kreditoriem sola pārskatīt pensijas un paaugstināt nodokļus, piektdien no rīta pavēstīja avots valdībā.
"Grieķijas priekšlikums ietver valsts finansiālo vajadzību nodrošināšanu trīs gadus, parāda samērošanu un investīciju paketi, kuras lielāka daļa jāizmaksā sākumā, 35 miljardu eiro apmērā," pastāstīja avots.
Vēlāk valdība publiskoja dokumentu uz 13 lapām, kurā izklāstīts jaunais palīdzības plāns. Priekšlikumi bija ļoti tuvu tiem, kādus piedāvāja Grieķijas starptautiskie kreditori pirms pagājušajā mēnesī izgāzās sarunas.
Priekšlikumi iesniegti Eiropas Komisijai (EK), Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). Eirozonas ministri tos izskatīs sestdien pirms izšķirošā samita, kurā jāpanāk vienošanās.
Dokumentā Grieķija piedāvājusi mainīt pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un cer paaugstināt budžeta ienākumus valsts budžetā par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Jaunā sistēma paredz vienotu 23% likmes piemērošanu arī restorāniem un ēdnīcām, kuriem patlaban tiek piemērota 13% likme. Pamatlietām, tostarp ēdienam, enerģijai un ūdenim tiks saglabāta 13% likme. 6% likme tiks noteikta medikamentiem, grāmatām un teātrim.
Paredzēts arī samazināt finansiālos atvieglojumus Grieķijas salām, tostarp atcelt 30% pievienotās vērtības nodokļa atlaidi. Pārmaiņas plānots ieviest vispirms bagātākajās, visvairāk tūristu apmeklētajās salās oktobrī un pabeigt 2016.gada beigās.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks paaugstināts no 26% uz 28%, kas atbilst Grieķijas kreditoru prasībām, taču būs zemāks nekā sākotnēji Atēnu piedāvātie 29%. Tiks paaugstināti arī nodokļi luksusa precēm un tiks ieviests nodoklis televīzijas reklāmām.
Pensionēšanās vecums tiks noteikts 67 gados vai 62 gados cilvēkiem, kuri līdz 2022.gadam būs 40 gadus veikuši iemaksas. Atēnas sola novērst agrāku pensionēšanos, attiecīgi piemērojot arī sodanaudas par to.
Militārajā budžetā Grieķija paredzējusi samazinājumu par 100 miljoniem eiro šajā gadā un 200 miljoniem eiro nākamajā gadā, samazinot personāla skaitu un aprīkojumu. Kreditori gan iepriekš prasīja militāros tēriņus samazināt par 400 miljoniem eiro.
Iecerēti arī pasākumi, kas varētu apturēt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas ir liela Grieķijas problēma, kā arī racionalizēt nodokļu iekasēšanas sistēmu.
Valsts sektorā strādājošo novērtēšanai tiks piesaistīti konsultanti un plānoti vairāki pasākumi tā modernizēšanai.
Atēnas ieplānojušas pārdot valstij piederošās telekomunikāciju giganta OTE daļas, kā arī vēlāk oktobrī privatizēt Pireju un Saloniku ostas.
Grieķija sākotnēji bija piekritusi pildīt kreditoru prasības un valsts budžeta deficītu paredzēt 1% apmērā no IKP šajā gadā, 2% apmērā nākamgad un 3% apmērā 2017.gadā. Tomēr ceturtdien Atēnas norādīja, ka šos mērķus nāksies pārskatīt, ņemot vērā pašreizējos smagos ekonomiskos apstākļus, kapitāla kontroles pasākumu ietekmi un banku slēgšanu.
Priekšlikumos solīts arī ierobežot valsts parādu, kas patlaban sasniedz 180% no iekšzemes kopprodukta.
