Vai Palmas salas vulkāna izvirdums var izraisīt milzīgu cunami, kas skars ASV austrumu piekrasti?

Svētdien notikušais vulkāna izvirdums Spānijas Kanāriju arhipelāga Palmas salā nopostījis simtiem māju un piespiedis evakuēt teju 7000 cilvēku.

Tas iezīmēja pirmo vulkānu izvirdumu kopš 1971.gada un ASV austrumu piekrastes iedzīvotājiem radīja bažas par milzīga un postoša cunami iespējamību.

Vai Palmas salas vulkāna izvirdums izraisīs milzīgu cunami?

Cunami, visticamāk, nesasniegs ASV austrumu krastu, tomēr tas nav apturējis bailes un to izplatību.

Šīs bailes izriet no 2001.gada zinātniskā pētījuma, kas publicēts žurnālā „Geophysical Research Letters”.

„Ģeoloģiskie pierādījumi liecina, ka nākamais Palmas salā esošā vulkāna Kumbre Vjehas izvirdums var novest pie katastrofāla sabrukuma salas Rietumu flangā, nogremdējot jūrā 150 līdz 500 kubikkilometru klints,” ziņoja pētījuma autori Stīvens N. Vords un Saimons Dejs.

Tas izraisītu cunami viļņus, kas šķērsotu visu „Atlantijas baseinu” un skartu ASV austrumu piekrasti. Tā viļņi sasniegtu 30.48 metru augstumu un pat vairāk.

Pētnieki uzskata, ka cunami rašanās ir stipri pārvērtēta

Tomēr, pat ja atdalītos lielākā daļa no salas klints, ideja, ka trieciena brīdī radušies viļņi varētu izplatīties pa visu Atlantijas baseinu, ir visai neticama.

Saskaņā ar žurnāla "Science of Tsunami Hazards" redaktora Džordža Pararasa-Karajaņņa izteikumiem jāsecina, ka milzīga cunami rašanās draudi, ko izraisītu salu stratovulkānu masveida bojājumi, ir stipri pārvērtēti.

2002.gadā Džordžs Pararass-Karajannis izdeva savu pētījumu, kas izgaismoja 2001.gadā veiktā pētījuma neprecizitātes un kliedēja bailes par cunami.

"Masīvi stratovulkāna izraisīti salas bojājumi ir ārkārtīgi reti un tādi mūsdienu vēsturē nav reģistrēti," skaidro Džordžs.

"Nesenie skaitliskās modelēšanas pētījumi ir balstīti uz nepareiziem pieņēmumiem par vulkānisko salu nestabilitāti, to izmēriem, sabrukuma ātruma un cunami veidošanās mehānismiem," viņš turpina.

Tas nozīmē, ka Vords un Dejs izmantoja nepareizus datus, pamatojoties uz pieņēmumiem par notikumu, kas nekad agrāk nav noticis, un novedot pie pārvērtēta cunami rašanās un tā nodarītās postažas.

Globālās vulkanoloģijas programmas vulkanoloģe Janīna Kripnere skaidro, ka sabiedrības bailes no iespējamā milzu cunami norāda uz daudz lielāku problēmu.

"Šo scenāriju pētnieki ir diskreditējuši, bet tomēr tas joprojām ir aktuāls. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēkus piesaista tas, kas viņus biedē, pat tad, ja draudi nav reāli,” vulkanoloģe skaidroja "Newsweek".

"Virsrakstos parādās vismazākā patiesība, un tas tiek pārvērsts par milzīgām bailēm, izraisot cilvēkos stresu un paniku visā pasaulē," saka Kripnere.

Par laimi, Nacionālais cunami brīdināšanas centrs (NTWC) ir paziņojis, ka, pamatojoties uz visu viņu rīcībā esošo informāciju, tostarp arī ūdens līmeni, austrumkrastam cunami briesmas nedraud.

Kas ir stratovulkāns?

Stratovulkāns ir augsts konusveida vulkāns ar daudziem sacietējušiem lavas un vulkānisko pelnu slāņiem. Stratovulkāni ir stāvi ar periodiskiem, sprādzienveida izvirdumiem. No stratovulkāniem plūstošā lava mēdz būt viskoza. Tā sacietē, neaizplūstot īpaši tālu. Šī lava veidojas no magmas, kurai parasti ir augsts vai vidējs silīcija dioksīda saturs. Biežākie šādu lavu tipi ir riolīts, dacīts, andezīts. Stratovulkāni ir vieni no izplatītākajiem vulkānu veidiem.

Pēdējie cunami, kas skāruši ASV austrumkrastu

Ievērojamākais cunami, kas pēdējos gados ir skāris austrumu piekrasti, notika 1929.gadā, kad netālu no Ņufaundlendas 7,2 balles spēcīga zemestrīce izraisīja viļņu veidošanos.
Lielāko daļu, ja ne visu, cunami enerģiju, iespējams, izraisīja zemūdens nogruvums, radot 2-7 metru kāpumu, kas koncentrējās Kanādas piekrastē, lai gan viļņi tika reģistrēti līdz pat Dienvidkarolīnai.

1755.gada Lisabonas zemestrīce, kas svārstījās līdz 8.4 magnitūdām, radīja viļņus, kas šķērsoja Atlantijas okeānu, bet to augstums nepārsniedza vienu metru.

Arī Meksikas līča piekrastē ir saņemti ziņojumi par nelieliem cunami austrumu krastā, kas rodas no Karību jūrā notikušajām zemestrīcēm, bet to augstums ir mazāks par metru.

Lieki piebilst, ka pēc šī vulkāna izvirduma nav jābaidās no milzīga cunami, kas varētu skart ASV austrumu krastu, tomēr tas ir iespējams.

Kumbre Vjehas izvirdums Spānijas Kanāriju arhipelāga Palmas salā

Vulkāna izvirdums Spānijas Kanāriju arhipelāga Palmas salā nodarījis lielus postījumus, un lava iznīcinājusi vairāk nekā 160 māju.

Vairāk nekā 100 hektāru lielu platību sedz biezs melnas lavas slānis.

Lavas temperatūra sasniegusi aptuveni 1000 grādu, un tā šobrīd izplūst no deviņām fumarolām Kumbre Vjehas apvidū, salas dienvidos.

Neviens cilvēks izvirdumā nav gājis bojā vai ievainots, norāda varasiestādes.

Varasiestādes brīdina par indīgu gāzu rašanos, kad kvēlošā lava nonāks okeāna ūdeņos.

Lavai nonākot kontaktā ar sālsūdeni, var rasties ne tikai sālsūdens tvaiki, bet arī sālsskābe un vulkāniskie kristāli. Tie var radīt ādas, acu un elpceļu kairinājumu.

Vairākas lavas straumes kļuvušas lēnākas, līdz ar to nav skaidrs, kad tieši tās varētu sasniegt okeānu.

Vulkāna aktivitāte atsākās svētdien pēc 50 gadu pārtraukuma.

Postošākie cunami moderno laiku vēsturē

Viens no tādiem ir cunami, kurš izcēlās Unimakā, Aļaskā un tas skāra arī Havaju salas. Nelaime notika 1946.gada 1.aprīlī un bojā gāja aptuveni 2000 cilvēku. Vēl viens cunami notika aļaskā, kas 1964. gada 27. martā prasīja aptuveni 100 cilvēku dzīvību. Pēdējais no postošākajiem cunami notika Āzijā. 2004. gada 26. decembrī pulksten 07:58:53 pēc vietēja laika notika Indijas okeāna zemestrīce. Tās epicentrs atradās Indijas okeānā uz ziemeļiem no Indonēzijai piederošās Simuēlas salas, kura atrodas rietumos no Sumatras salas. Zemestrīces hipocentrs atradās 30 kilometru dziļumā. Tās epicentrs bija Indijas okeānā, apmēram 70 kilometrus uz rietumiem no Sumatras. Zinātniekiem šī zemestrīce ir pazīstama kā Sumatras—Andamānu zemestrīce. Zemestrīce izraisīja cunami, kuru bieži dēvē par Āzijas cunami, un tas izraisīja vienu no moderno laiku vēsturē postošākajām katastrofām. Bojā gājušo skaits tiek vērtēts starp 230 000 un 280 000 upuru.

Pašu zemestrīci (neskaitot cunami) varēja sajust pat Bangladešā, Indijā, Malaizijā, Taizemē, Singapūrā un Maldivu salās. Šī zemestrīce izsauca arī cunami, kura viļņi sasniedza pat 30 metru augstumu. Pusstundu pēc zemestrīces ūdens masas pārpludināja Sumatras piekrasti, kā arī triecās pret Malaizijas un Taizemes krastiem. Divas stundas vēlāk milzīgie viļņi piemeklēja Šrilanku un Indiju. Pēc trīsarpus stundām cunami nonāca līdz Maldivu salām un septiņas stundas vēlāk sasniedza Somālijas pussalu, ko no zemestrīces epicentra šķir pieci tūkstoši kilometru. Sekas bija drausmīgas — dažviet ūdens viļņi ieplūda gandrīz divus kilometrus iekšzemē, nodarot milzīgus postījumus.

Sākotnēji tika paziņots, ka zemestrīce bija 6,8 balles spēcīga pēc Rihtera skalas. Klusā okeāna Cunami brīdinājumu centrs (PTWC), noteica, ka zemestrīce bijusi 8,5 balles spēcīga. Savukārt ASV Ģeologijas centrs (USGS) sākotnēji paziņoja, ka tā bijusi 8,1 balles spēcīga, bet pēc rūpīgākas analīzes ziņoja, ka tā bijusi stiprāka — 8,5, 8,9 un beigās pat 9,0 balles. 2005. gada februārī daži zinātnieki paziņoja, ka zemestrīces spēks bijis 9,3 balles. Lai gan Klusā okeāna Cunami brīdinājumu centrs piekrita šim paziņojumam, ASV Ģeoloģijas centrs joprojām apgalvo, ka zemestrīce bija 9,0 balles spēcīga.

Kopš 1900. gada lielāks spēks bija 1960. gadā notikušajai Lielajai Čīles zemestrīcei (9,5 balles). Savukārt trešā spēcīgākā zemestrīce ir bijusi 1964. gadā, kura nosaukta par Lielās Piektdienas zemestrīci (9,2 balles). Abas zemestrīcēs izraisīja cunami Klusajā okeānā. Tomēr šo abu zemestrīču rezultātā bojā gājušo skaits nebija tik milzīgs. Tas skaidrojams ar ievērojami zemāko iedzīvotāju blīvumu šajā reģionā, kā arī ar piekrastes ģeomorfoloģiskās uzbūves īpatnībām — stāvie krasti šajā reģionā neļauj viļņiem ienākt dziļi iekšzemē.