Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
63 gadus vecais Kariss absolvējis Igaunijas Dabaszinātņu universitāti, un pēc specialitātes ir biologs. (Foto: EPA/Scanpix)

Igaunijas prezidenta amatā ievēlēts 63 gadus vecais Alars Kariss

Pasaulē
2021. gada 31. augustā 14:38 2021. gada 31. augustā 14:38 | Papildināts, 2021. gada 31. augustā 15:57
  Jauns.lv / LETA
Igaunijas parlaments otrdien ievēlējis par nākamo valsts prezidentu Nacionālā muzeja direktoru Alaru Karisu, kam 11.oktobrī būs jānomaina šai amatā pašreizējā prezidente Kersti Kaljulaida.

Otrajā balsošanas kārtā aizklātā balsojumā abu valdošās koalīcijas partiju - Reformu partijas un Centra partijas - izvirzīto kandidātu Karisu atbalstīja 72 Rīgikogu deputāti, vēl astoņi biļeteni nebija aizpildīti.


Lai kandidāts tiktu ievēlēts, Igaunijas parlamentā, kurā ir 101 deputāts, viņam jāiegūst vismaz divu trešdaļu deputātu atbalsts jeb 68 balsis.

"Pateicos visiem, kuri balsoja par mani, un arī tiem, kuri to neizdarīja. Apsolu būt labs partneris parlamentam," pēc rezultātu paziņošanas sacījis Kariss, solīdams censties uzturēt kontaktus ar visiem politiskajiem spēkiem un meklēt ceļus Igaunijas turpmākajai attīstībai.

63 gadus vecais Kariss absolvējis Igaunijas Dabaszinātņu universitāti, pēc specialitātes ir biologs. No 2003. līdz 2007.gadam bijis Dabaszinātņu universitātes rektors, no 2007. līdz 2012.gadam - Tartu Universitātes rektors, no 2013. līdz 2018.gadam - Igaunijas valsts kontrolieris, bet kopš 2018.gada ir Igaunijas Nacionālā muzeja direktors.

Par savām galvenajām prioritātēm ievēlēšanas gadījumā viņš nosaucis izglītību, zinātni un inovācijas.

"Mums varētu būt izglītota un gudra tauta," žurnālistiem sacījis jaunievēlētais prezidents, piebilstot, ka šis mērķis varētu kļūt par vienu no galvenajiem vadmotīviem viņa darbā.

Kā atzinis Kariss, prezidentam jānodarbojas gan ar iekšpolitikas, gan ārpolitikas jautājumiem, un tas ir sarežģīts uzdevums.

"Centīšos atrast ceļu uz dažādu partiju biedru sirdi. Darīšu visu iespējamo, lai mani uzklausītu visas partijas," viņš norādījis.

Kā telekanālam ETV+ sacījis Rīgikogu Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Reformu partijas deputāts Marko Mihkelsons, Kariss saņēmis "labu, spēcīgu mandātu" un ārpolitiskās pieredzes trūkums nekļūs par viņa vājo vietu.

"Starptautiskajā politikā šobrīd ir nemierīgs laiks. Ceru, ka oktobrī, stājoties prezidenta amatā, Kariss pievērsīsies jautājumiem, kas Igaunijai ir svarīgi starptautiskajā līmenī. Ļoti būtiski, ka jaunievēlētais prezidents apzinās, kādas ir viņa pilnvaras. Viņam ir zināmi lielākie izaicinājumi ārpolitikā, ir zināms, kas notiek pasaulē, viņš apzinās, kādā virzienā Igaunijai jāattīstās. Nešaubos, ka viņš būs labs prezidents arī starptautisko attiecību jomā," izteicies deputāts.

Kā ziņots, pirmdien, vēlēšanu pirmajā kārtā, Karisa ievēlēšanai balsu nepietika - par viņu bija nobalsojuši tikai 63 deputāti, vēl 16 vēlēšanu biļeteni nebija aizpildīti.

Koalīcijas frakcijām, kas izvirzīja Karisa kandidatūru, parlamentā kopā ir 59 balsis, bet opozīcijā esošo partijas "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskās partijas deputātiem bija dotas tiesības balsot brīvi. Savukārt trešā opozīcijā esošā politiskā spēka, labēji populistiskās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) frakcijas deputāti bija nolēmuši neņemt balsošanas biļetenus - EKRE prezidenta amatā būtu vēlējusies redzēt bijušo parlamenta spīkeru Hennu Pelluāsu, taču frakcijai nepietika balsu viņa izvirzīšanai.

Sociāldemokrātu deputāti otrdienas rītā atkārtoti tikās ar Karisu un īsi pirms balsojuma lika noprast, ka otrajā kārtā viņu balsojums varētu būt labvēlīgs kaolīcijas frakciju kandidātam.

Prezidenta vēlēšanās veselības stāvokļa dēļ nevarēja piedalīties divi Rīgikogu deputāti - bijušais Reformu partijas vadītājs Sīms Kallass un partijas "Tēvzeme" priekšsēdētājs Helirs Valdors Sēders.

Pēc otrās kārtas balsojuma parlamenta sēdē gandrīz uz stundu nācās izsludināt pātraukumu, jo tieši pirms balsu skaitīšanas viens no EKRE deputātiem iesniedza protestu attiecībā uz balsošanas procedūru, norādīdams, ka pārkāpts balsošanas procesa aizklātums, ļaujot Centra partijas deputātei veselības problēmu dēļ balsot automašīnā pie parlamenta ēkas, taču protests netika atzīts par pamatotu.

Citi šobrīd lasa

Britu karaļnams kliedē baumas par sazvērestības teoriju, ka princese Ketrīna it kā atrodoties komā
Francijas policija var ielikt cietumā Kanjes Vesta sievu. Kāpēc?
Jūlija Navaļnaja aizkustinoši atvadās vīra bēru dienā: "Ļoša, paldies par 26 gadiem absolūtas laimes" 1
Pievienot komentāru