Par šo "pārkāpumu" sievietei nogriež pirkstu. Kāpēc afgāņu bailes no talibiem ir pamatotas?
Talibu pēkšņā atgriešanās pie varas Afganistānā radījusi bažas par to, kā radikālā islāma kustība "Taliban" turpmāk interpretēs šariata likumu un, kā tas vēl vairāk ierobežos sieviešu un meiteņu tiesības valstī.
Bailēs par to, kāda varētu būt tālākā dzīve zem "Taliban" režīma, afgāņi cenšas aizbēgt no valsts. Daži šī procesa laikā pat zaudējuši dzīvību. Daudzi cilvēki neuzticas talibiem un baidās, ka viņu valdīšana būs vardarbīga un nomācoša, vēsta "Sky News".
Preses konferencē otrdien talibu pārstāvis pauda, ka grupējums apņēmies ievērot sieviešu tiesības šariata (reliģisks likums, kas veido daļu no islāma tradīcijām) ietvaros.
Kas ir šariata likums?
Šariata likums ir islāma tiesību sistēma, kas balstās uz Korānu un islāma zinātnieku spriedumiem un darbojas kā rīcības kodekss, kas mūsdienu musulmaņiem jāievēro, nodrošinot, ka viņi ievēro Dieva vēlmes visās dzīves jomās no ikdienas līdz personiskajai ticībai.
Arābu valodā "šariats" nozīmē "ceļš" un neattiecas uz likumu kopumu. Šariata likumu apkopojums kodeksā vai vienotā izdevumā nepastāv. Šariats ir sistēma, pēc kuras tiek atvasinātas tiesību normas un šīs sistēmas pamatā ir Korāns (islāma svētie raksti), hadīts (pravieša Muhameda apgalvojumi), idžma, kijass un vēstures gaitā sakrāti risinājumi, interpretācijas un precedenti.
"Ir tik daudz dažādu interpretāciju par to, ko šariats patiesībā nozīmē, ka dažviet to samērā viegli var iekļaut politiskajā sistēmā," uzskata Ārlietu padomes konsuls Stīvens A. Kuks.
Dažas šariata likumu interpretācijas tiek izmantotas, lai attaisnotu nežēlīgus sodus, tostarp amputāciju un nomētāšanu ar akmeņiem, kā arī nevienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm, apģērbu un neatkarību. Šo likumu interpretējums dažādās musulmaņu valstīs var atšķirtes.
Noziegumi dalās trīs kategorijās:
Tazir – nodarījumi ir vismazāk smagi un ir tiesneša ziņā.
Qisas – nozieguma rezultātā likumpārkāpējam tiek nodarīts tāds pats kaitējums kā cietušajam.
Hudud – smagākais nozieguma veids un tiek uzskatīts par noziegumu pret Dievu.
Hudud noziegumos iekļauta zādzība, laupīšana uz lielceļiem, laulības pārkāpšana un alkohola dzeršana. Sodi par pārkāpumiem ietver roku un kāju amputāciju, nāvi. Bargos sodus piespriež reti, jo nepieciešam ļoti daudz pierādījumu.
"Patiesībā lielākā daļa musulmaņu valstu neizmanto tradicionālos klasiskos islāmu sodus," intervijā "Voice of America" sacīja Globālās kultūras pētījumu institūta vadītājs Ali Mazrui.
Tazir noziegumu piemēri ir zādzības radinieku vidū vai laupīšanas mēģinājums, neveiksmīga laupīšana, kā arī nepatiesu liecību sniegšana vai naudas aizdošana.
Qisas tiek interpetēts kā "acs pret aci". Slepkavības gadījumā, qisas dod tiesības atņemt slepkavam dzīvību, ja tiesa to apstiprina.
Talibu šariata likumu interpretācija
"Taliban" tika starptautiski nosodīts par šariata likuma stingrās un galējās versijas piemērošanu laikā no 1996. līdz 2001. gadam. Tas ietvēra tādus sodus kā publisku nomētāšanu ar akmeņiem, pēršanu un pakāršanu.
Grupējums tāpat aizliedza mūziku un mūzikas instrumentus, izņemot daf – Tuvo Austrumu rāmja bungas, kā arī nogrieza rokas zagļiem vai nomētāja ar akmeņiem laulības pārkāpējus.
Kopā ar sabiedrotajiem viņi veica slaktiņus pret afgāņu civiliedzīvotājiem, liedza ANO pārtikas piegādes 160 tūkstošiem badacietēju un īstenoja nodedzinātās zemes politiku – dedzināja milzīgas zemes platības un iznīcināja desmitiem tūkstošu māju.
"Taliban" valdīšanas laikā tika aizliegta plašsaziņu līdzekļu darbība, tostarp gleznas, fotogrāfijas un filmas, kurās attēloti cilvēki vai citas dzīvas lietas.
Daudzi afgāņi baidās, ka talibi atsāks interpretēt islāma likumus, kā rezultātā tūkstošiem cilvēku mēģinās bēgt no valsts.
Ietekme uz afgāņu sievietēm
Saskaņā ar "Taliban" likumu sievietēm faktiski tika piemērots mājas arests, jo viņām nebija atļauts strādāt vai iegūt izglītību. Sievietēm un meitenēm no astoņu gadu vecuma bija jāvalkā burka, mājas viņas drīkstēja atstāt tikai vīrieša kārtas radinieka pavadībā.
Aizliegtas bija arī augstpapēžu kurpes, gadījumā, ja tās varētu uzbudināt vīrieti, sievietēm bija aizliegts iziet uz balkona. Nebija atļauts fotografēt, filmēt vai rādīt sieviešu fotogrāfijas laikrakstos, grāmatās, veikalos vai mājās.
Sievietes nedrīkstēja parādīties televīzijā vai radio, publiskos pasākumos. Sievietes, kuras neievēroja noteikumus, pat, ja viņām blakus bija vīrieša kārtas radinieks, tika izmestas uz ielas un sistas ar mietu.
Sievietēm tika nogriezti īkšķa gali, ja viņām bija lakoti nagi vai arī līdz nāvei nomētātas ar akmeņiem, ja atteicās paust uzticību talibiem. Ikviens, kas pārkāpj noteikumus var tikt pakļauts pazemojumam vai publiskai piekaušanai.
Afgāņu sieviešu bailes ir "īstas"
Talibi pēdējos gados centušies sevi prezentēt kā mērenāku spēku. Viņi ir solījuši ievērot sieviešu tiesības, piedot tiem, kas pret viņiem cīnījās, un nepieļaut, ka Afganistāna tiek izmantota kā bāze teroristu uzbrukumiem.
Kaujinieku grupējums sacījis, ka "vēlas, lai pasaule mums uzticētos", un netiecas pēc atriebības Afganistānā pēc tam, kad būs atguvuši kontroli pār valsti. "Taliban" pārstāvis Suhals Šahīns "Sky News" sacīja, ka sievietēm Afganistānā būs tiesības strādāt un izglītoties līdz pat universitātes līmenim.
Vaicāts, vai talibi sola ievērot sieviešu brīvību, viņš sacīja: "Protams...mēs esam apņēmušies ievērot sieviešu tiesības, izglītību, darbu un vārda brīvību, ņemot vērā mūsu islāma noteikumus."
Taču daudzi afgāņi un eksperti ir skeptiski pret šiem solījumiem. Sieviešu tiesību aktīviste Malala (Yousafzai) apgalvo, ka pēdējo 20 gadu laikā miljoniem afgāņu sieviešu un meiteņu ir bijušas izglītotas, taču viņām solītā nākotne ir "bīstami tuvu, lai aizslīdētu prom".
Malala, kuru 2015. gadā Pakistānā galvā sašāva talibu kaujinieks, savā blogā "The New York Times" rakstīja: "Kā daudzas sievietes es baidos par afgāņu māsām." Viņa uzskata, ka afgāņu bailes ir "īstas".
