Eiropā turpmāk vasarās prognozē vēl spēcīgākus karstuma viļņus

LETA

Globālās sasilšanas radītās klimata pārmaiņas ir jūtamas visā pasaulē, un zinātnieki ir pārliecināti, ka šī gadsimta laikā tās kļūs daudz izteiktākas. Globālā sasilšana nozīmē ne tikai pasaules vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos daudzu gadu garumā, bet arī straujākus temperatūras lēcienus un kritumus, kā arī atšķirīgas izmaiņas dažādos reģionos.

Saskaņā ar Redingas universitātes zinātnieku aprēķiniem lielākās izmaiņas temperatūras režīmā Ziemeļu puslodē nākotnē gaidāmas Eiropā, jo īpaši vasarā. Eiropas centrālajā un dienvidu daļā prognozēti ne tikai spēcīgāki karstuma un sausuma viļņi, bet arī vairāk sezonai netipiski vēsu dienu, savukārt Latvijā un citviet Eiropas ziemeļaustrumu daļā laikapstākļu svārstības varētu būt mazāk krasas - prognozēta vienmērīgāka sasilšanas tendence.

Kā Latvijas vasaras mainījušās līdz šim

Kā norādīts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā par klimata pārmaiņu scenārijiem Latvijai, Baltijas jūras reģionā gaisa temperatūra līdz šim paaugstinājusies vidēji par 0,1 grādu desmitgadē. Izteiktākā sasilšanas tendence novērota ziemā un pavasarī, savukārt vasarā temperatūras izmaiņas bijušas mazākas.

Arī nokrišņu daudzuma izmaiņas lielākas bijušas ziemā, nokrišņu kļuvis vairāk. Vasaras mēnešos Latvijā novērots lietus apjoma pieaugums jūnijā, kā arī nebūtisks samazinājums jūlijā un augustā. Pieaudzis dienu skaits ar stipriem nokrišņiem, savukārt vidējais vēja ātrums ir samazinājies.

Aplūkojot mēnešu vidējās gaisa temperatūras izmaiņas Latvijā 50 gadu garumā - no 1961. līdz 2010.gadam -, secināts, ka ziemas un pavasara mēnešos temperatūra kāpusi par vienu diviem grādiem, bet aprīlī, jūlijā un augustā - par vairāk nekā diviem grādiem. Vasarā novērotas pretrunīgas tendences, jo jūnijā temperatūra pat pazeminājusies par 0,7 grādiem, bet augustā reģistrēts straujākais temperatūras kāpums starp gada 12 mēnešiem - par 3,3 grādiem.

To, ka globālā sasilšana nenozīmē vienmērīgu temperatūras kāpumu vasarās, apliecina arī iepriekšējie divi gadi. Gan 2019., gan 2020.gadā, pretēji iepriekšējo desmitgažu tendencēm, jūnijs Latvijā bija gada siltākais mēnesis, gaisa temperatūra pakāpās vairāk nekā trīs grādus virs normas, savukārt jūlijs kļuva par vasaras vēsāko mēnesi.

Iepriekšējos divos gados sinoptiķi nespēja savlaicīgi prognozēt, ka jūnijs būs tik silts, bet jūlijs - vēss. Arī šogad jūnija otrās puses karstums prognozēs parādījās tikai nedēļu pirms tā sākuma, turklāt sākotnējās prognozes vedināja domāt, ka vēsam pavasarim sekos visai lietaina un ne īpaši silta vasara.

Šīs svārstības dažu mēnešu vai dažu gadu robežās ir laikapstākļi. Savukārt klimats ir teritorijai raksturīgie laikapstākļi vismaz 30 gadu garā periodā. Pat pēc vairākām secīgām karstām vai vēsām vasarām vēl nevar spriest par klimata pārmaiņām; tās kļūst redzamas tikai tendencēs, kas stiepjas vairāku desmitgažu garumā. Arī prognozējot, kāds klimats mūs sagaida šī gadsimta otrajā pusē, runa ir par gaidāmajām ilgtermiņa tendencēm, kas neizslēdz varbūtību, ka dažos gados laikapstākļi būs atšķirīgi.

Eiropā prognozē mazākas temperatūras svārstības ziemā…

Redingas universitātes pētījuma rezultāti liecina, ka ziemas mēnešos, palielinoties siltuma viļņu biežumam un spēkam, temperatūras kopējās svārstības daudzviet Eiropā samazināsies. Savukārt vasaras mēnešos biežāk gaidāms ne vien pārmērīgs karstums, bet arī sezonai neraksturīgi zema gaisa temperatūra.

Galvenais iemesls, kādēļ ziemas mēnešos šī gadsimta otrajā pusē eiropieši varētu sagaidīt mazākus temperatūras lēcienus, ir kontrastu mazināšanās plašākā reģionā. Ziemeļos līdz šim novērota straujākā sasilšana, un arī turpmākajās desmitgadēs lielākais gaisa temperatūras kāpums prognozēts Arktikā. Vienlaicīgi Atlantijas okeānā rietumos no Eiropas prognozēts mazāks temperatūras kāpums nekā kontinentā.

Tādējādi nākotnes ziemās gaidāmas mazākas temperatūras atšķirības gan ziemeļu-dienvidu virzienā, gan rietumu-austrumu virzienā. Sasilstot Arktikai un Sibīrijai, mazināsies iespēja, ka Eiropā ieplūdīs ekstremāls aukstums, taču, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai, izteiktākas kļūs siltuma anomālijas, īpaši Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, ieplūstot gaisam no Āfrikas.

Prognozes liecina, ka Vidusjūras reģionā un Pireneju pussalā tomēr arī ziemas mēnešos nedaudz palielināsies aukstuma anomāliju varbūtība.

Baltijas valstīs ziemas mēnešos tiek prognozēts krietni mazāks aukstu dienu skaits un lielāks siltu dienu skaits.

...un lielākas svārstības vasarā

Vasaras mēnešos lielā Eiropas daļā prognozētas biežākas temperatūras galējības - gan ārkārtīgi augsta, gan sezonai neatbilstoši zema gaisa temperatūra. Vietējam klimatam neraksturīgi aukstas vasaras dienas biežāk iespējamas Eiropas rietumu, centrālajā un dienvidu daļā, bet lielākais anomāli karstu dienu skaita pieaugums prognozēts Centrāleiropā, arī Baltijas valstīs.

Vasarā sauszeme sasilst daudz straujāk nekā okeāns, un klimata pārmaiņu dēļ turpmāk gaidāma vēl krasāka sasilšana un atšķirību palielināšanās starp relatīvi vēso okeānu un uzkarsušo sauszemi. Pieaugot temperatūras gradientam, palielinās arī pēkšņu laikapstākļu izmaiņu un vētru risks. Var veidoties spēcīgi cikloni ar lielu karstumu to austrumu daļā, gar kuru svelme no Āfrikas virzās uz ziemeļiem, un strauju temperatūras kritumu ciklonu aizmugurē, kur vēss gaiss no ziemeļiem aizsniedzas līdz Vidusjūrai.

Spēcīgākie karstuma viļņi Eiropā būs saistīti ar gaisa plūsmu no Āfrikas. Aprēķini, ko veikuši Redingas universitātes speciālisti, liecina, ka Vidusjūras reģionā temperatūras paaugstināšanās vasarā nebūs tik liela kā Centrāleiropā, kur Āfrikas svelme līdz šim nav bijis biežs viesis. Mazāks ekstremāli karstu dienu skaits prognozēts arī Skandināvijas ziemeļos, kur biežāk gaidāma gaisa plūsma no rietumiem, nevis dienvidiem.

Baltijas valstīs nākotnē būs spēcīgāki karstuma viļņi un atšķirībā no lielas daļas Eiropas nav gaidāms lielāks vēso vasaras dienu skaits.

Vasaras caurmērā kļūs sausākas

Cits pētījums, kas publicēts akadēmiskajā žurnālā "Science Bulletin", aplūko prognozes par klimata pārmaiņu ietekmi uz nokrišņu daudzumu un sausumu vasarās. Šis pētījums apstiprina iepriekš izskanējušās prognozes, ka visā Eiropā pieaugs sausuma risks, bet no tā vissmagāk cietīs Dienvideiropa.

Pēdējās desmitgadēs Ziemeļeiropā novērots nokrišņu daudzuma pieaugums, savukārt Dienvideiropā lietus apjoms vasarās sarucis. Prognozes liecina, ka cilvēces radītās klimata pārmaiņas Skandināvijai, īpaši reģiona ziemeļdaļai, atnesīs pat vēl lielāku nokrišņu daudzumu, arī Alpos līs vairāk, citviet Eiropā saglabāsies līdzšinējās tendences, vien Lielbritānijā un Dānijā nokrišņu kļūs mazāk.

Taču visā Eiropā, izņemot daļu Skandināvijas, pieejamais ūdens daudzums vasarās sarūk un saruks arī turpmāk. Gaidāmi biežāki un spēcīgāki sausuma periodi. Līdz ar temperatūras paaugstināšanos pieaug iztvaikojošā ūdens apjoms, ko Ziemeļeiropā nespēj kompensēt pat caurmērā lielāks nokrišņu daudzums. Dienvideiropā gaidāms gan mazāks nokrišņu daudzums, gan lielāka iztvaikošana, līdz ar to - postošāks sausums.

Sausumam dažkārt var sekot plūdi

Siltāka atmosfēra satur lielāku ūdens tvaika daudzumu, tādēļ pieaug intensīvu lietusgāžu risks. Sagaidāms, ka globālās sasilšanas dēļ lielā Eiropas daļā palielināsies plūdu risks, ekstremāli liels nokrišņu daudzums visbiežāk gaidāms Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Alpu reģionā, visretāk - Portugālē, Spānijā, Francijā un Beniluksa valstīs.

Arī aplūkojot karstuma, sausuma un plūdu riskus konkrētās pilsētās, pētnieki secinājuši, ka Dienvideiropā lielākā problēma nākotnē būs karstums un sausums, bet Ziemeļeiropā problēmas sagādās gan karstums un sausums, gan plūdi.

Pat neliels negaisa mākonis var atnest stipru lietu un applūdināt ielas. Ja spēcīgas lietavas skar plašāku teritoriju, iespējama arī upju pārplūšana. Lietusgāzes vasarās nereti ir īslaicīgas un lokālas, kas nemazina sausumu plašākā teritorijā. Ilgstoša karstuma apstākļos pat visai liels nokrišņu daudzums var nebūt pietiekams, lai augsnē saglabātos optimāls mitruma līmenis.

Ņemot vērā pastiprinātu iztvaikošanu siltākā klimatā, zinātnieki prognozē, ka šā gadsimta beigās ļoti mitras vasaras būs iespējamas galvenokārt tikai Skandināvijā un Alpos. Eiropas lielākajā daļā bieži - vairākas reizes desmitgadē - būs jāsadzīvo ar ļoti sausām vasarām, kas agrāk bija liels retums.

Jauna klimata norma

Ņemot vērā klimata mainību, Pasaules Meteoroloģijas organizācija pirms pieciem gadiem ieviesa izmaiņas normu aprēķinā, nosakot, ka turpmāk tās tiks aprēķinātas 30 gadu periodam, ko atjauno ik pēc 10 gadiem. Par klimatiskās standarta normas periodu no šī gada uzskata laika posmu no 1991.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim. Tiesa, pāreja uz jauno normu visā pasaulē notiek pakāpeniski, un arī Latvijā pagaidām vēl lieto iepriekšējā perioda - 1981.-2010.gada - vidējos rādītājus.

To, kas ir "normāls", nenosaka tikai statistika, bet arī attieksme. Latvijā daudzi ir pieraduši pie siltām ziemām un vasarām. Pagājusī ziema, lai gan tā bija aukstākā pēdējos astoņos gados, tik un tā bija mazliet - divas grāda desmitdaļas - siltāka par 1981.-2010.gada normu jeb šī perioda vidējo ziemas temperatūru. Turpretī vasara gan 2019., gan 2020.gadā, kopumā ņemot, bija grādu siltāka par normu, lai gan daļai iedzīvotāju tā palikusi atmiņā kā vēsa un lietaina, jo abos gados jūlijs, kas tradicionāli ir gada siltākais mēnesis, bija vēsāks un lietaināks nekā citkārt.

Klimatam arvien vairāk sasilstot, augstāka gaisa temperatūra būs jauna norma gan statistikas datos, gan cilvēku prātos un sajūtās. Atbilstoši tai pakāpeniski mainīsies mūsu ikdiena. Pielāgošanās nemitīgam temperatūras kāpumam būs vieglāka nekā pielāgošanās krasām laikapstākļu svārstībām. Tieši pēkšņas izmaiņas var radīt lielākās problēmas cilvēku veselībai, infrastruktūrai, lauksaimniecībai, florai un faunai.

Laikapstākļi vienmēr bijuši svārstīgi, bet klimatu pārmaiņu dēļ šīs svārstības var būt krasākas. Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā teikts, ka izmaiņas visbūtiskāk skar klimatisko parametru ekstremālās vērtības, kas norāda, ka nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laikapstākļiem. Vasarās būs vairāk karstu dienu un tropiski siltu nakšu, biežāki sausuma periodi, tomēr palielināsies spēcīgu lietusgāžu skaits.

Izmantotie avoti:

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojums par klimata pārmaiņu scenārijiem Latvijai (https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf),