Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

 

Zinātnieki atdzīvinājuši 24 000 gadus vecu dzīvnieku, kuru atrada Sibīrijas mūžīgajā sasalumā 5

Pasaulē
12. jūnijā 16:26 2021. gada 12. jūnijā 16:26
  Jauns.lv
Zinātnieki atdzīvinājuši dažus sīkus, daudzšūnu saldūdens veltņtārpus - virpotājus, kas pieder pie Bdeloidea kārtas. Tie Sibīrijas mūžīgajā sasalumā bija pavadījuši 24 000 gadu, vēsta aģentūra "Reuters".

Atklājums tika publicēts žurnālā "Current Biology". Zinātnieki secinājuši, ka radība var izdzīvot kriobiozes stāvoklī, kurā dzīvnieks vides ietekmē izžūst un nonāk miera stāvoklī, kas ir daudz ilgāks nekā iepriekš zināms. Iepriekšējie pētījumi liecināja, ka šie mikroorganismi kriptobiotiskā stāvoklī ārkārtējā aukstumā var izdzīvot vismaz sešus līdz desmit gadus.

Tika secināts, ka atrastie veltņtārpi - virpotāji ir 24 000 gadus veci. (Foto: Ekrānuzņēmums)

"Mūsu ziņojums ir pierādījums tam, ka daudzšūnu dzīvnieki kriptobiozē var izturēt desmitiem tūkstošu gadu," paziņoja pētījuma līdzautors un Krievijas Augsnes zinātnes fizikālķīmijas un bioloģisko pētījumu institūta zinātnieks Staņislavs Malavins.

Jaunajam pētījumam zinātnieki no Alahiajas upes Sibīrijas ziemeļaustrumos ņēma 3,5 metrus dziļus paraugus, kur atrodami sasaluši un ziemas guļā esoši mikroorganismi, ieskaitot veltņtārpi - virpotāji.

Vēsturiskā pētījuma līdzautors Staņislavs Malavins. (Foto: Ekrānuzņēmums)

Paraugiem ar oglekļa palīdzību noteica vecumu, kā rezultātā tika secināts, ka veltņtārpi - virpotāji ir apmēram 24 000 gadus veci. Tie bija iesprostoti sasalušajā augsnē kopš Pleistocēna laikmeta, kas beidzās pirms aptuveni 11 700 gadiem.

Pēc atkušanas mikroorganismi atdzīvojās un sāka vairoties, izmantojot dabisko bezdzimuma reprodukcijas formu, ko dēvē par partenoģenēzi.

"Mēs atdzīvinājām dzīvniekus, kuri redzēja mamutus, kas ir diezgan iespaidīgi," Malavins atklāja medijam "The New York Times".

Lai gan nav šaubu par veltņtārpu - virpotāju izturību, garākais miegs tomēr jāpiešķir nematodei. 2018.gadā zinātnieki atdzīvināja dažus mikroskopiskus tārpus, kas arī tika iegūti no Sibīrijas mūžīgā sasaluma, kur bija pavadījuši vairāk nekā 30 000 gadus.

Organisma izmērs ir pārāk sīks, lai saskatītu ar neapbruņotu aci. (Foto: Ekrānuzņēmums)

Pie Bdeloidea kārtas piederošie veltņtārpi - virpotāji ir sastopami saldūdens biotopos visā pasaulē. Ir vairāk nekā 450 aprakstītas sugas, kas atšķiras viena no otras, galvenokārt pamatojoties uz morfoloģiju. To izmērs ir pārāk mazs, lai saskatītu ar neapbruņotu aci. Parasti tie ir 150 un 700 µm (mikrometru vienību, ko izmanto mikronu mērīšanai) lielumā. Salīdzinājumam – papīra biezums ir no 70 līdz 180 µm.

Virpotāji ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi. Šī tipa pārstāvju raksturīga īpatnība ir rotācijas jeb virpotājaparāts ķermeņa priekšējā galā, kas sastāv no skropstiņu gredzeniem. Tas kalpo gan kā barošanās, gan arī kā pārvietošanās līdzeklis.

Citi šobrīd lasa

"Viesmīlīgā Jūrmala" - Krievijas estrādes leģenda Nikolajevs ar sievu parāda, kā atpūšas kopā ar draudzenēm 2
Svarcēlājs Artūrs Plēsnieks izcīna olimpisko spēļu bronzas medaļu 1
Mūžībā devies kino un video operators Uldis Millers
Skatīt visus komentārus

От любви до ненависти один шаг! Звезды, которые разорвали дружбу 1

43-летняя Толкалина порезвилась на пляже в пикантном виде, перед которым не устоит ни один турист