Izraēlu sargā "Dzelzs kupols": kā tas strādā un cik izmaksā?

Lai sasniegtu mērķi, tām no Gazas sektora vajadzīgas tikai 15 līdz 90 sekundes. Ja ne šis vairogs, Izraēlā būtu daudz vairāk nekā desmit bojā gājušo. Radars fiksē raķetes, un kontrolcentrs dažās sekundēs aprēķina trajektoriju un iespējamo mērķi, tad pretim paceļas Izraēlas raķetes, no vienas iekārtas var izšaut līdz pat divdesmit reizē.

Izdodas notriekt 90% raķešu

Pārtvērējraķetes izšauj tikai tad, ja aprēķināts, ka ienaidnieks trāpīs dzīvojamiem rajoniem vai citiem svarīgiem objektiem – ja tuksnesī, lai krīt. Katra izšautā pārtvērējraķete izmaksā 66 000 eiro. Raķetes neiznīcina ar tiešu trāpījumu, bet ar eksploziju tām blakus. Iekārtas ar pārtvērējraķetēm var pārvadāt pa visu valsti, Izraēlas rīcībā ir desmit mobilie bloki, katrā trīs līdz četras baterijas, katra var notriekt raķetes 70 kilometru attālumā.

Ražotājs, Izraēlas valsts uzņēmums "Rafael Defence Systems", norāda, ka "Dzelzs kupola" efektivitāte sasniedz 90 procentu. Līdz šā gada janvārim sistēmas kontā bija ap 2400 notriektu raķešu, intervijā AFP atklājis Izraēlas Pretraķešu aizsardzības organizācijas vadītājs Moše Patels. Lai pilnībā nosargātu visu Izraēlu, eksperti lēš, ka nepieciešami 13 šādi bloki. Papildus darbojas arī citas pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Spēj apšaudīt visu Izraēlu

"Hamas" un "Islāma džihāds" uzsvaru liek uz kvantitāti, kopumā no 10. maija izšauts ap 3000 raķešu. Ne visas sasniedz mērķi, daudzas nokrīt neapdzīvotās vietās, aptuveni 200 uzsprāgušas pašas vēl virs Gazas sektora.

Daļa "Hamas" raķešu ir Krievijas ražotās prettanku "Kornet", visticamāk, pa slepenajiem tuneļiem atgādātas no Ēģiptes. Lielāko daļu uzbrucēji saražo paši, viņiem ir gan inženieri, gan tehniskās iespējas, ir aizdomas, ka Gazas militārrūpniecisko kompleksu atbalstījusi Irāna. Raķešu darbības rādiuss ir desmit līdz pat 200 kilometru, apdraudot gan Jeruzalemi, gan Telavivu, gan gandrīz visu Vidusjūras piekrasti un pārējo Izraēlas teritoriju.

Izraēlas pusē ir militāra kvalitāte – bezpilota lidaparāti un cita tehnika, kas ļauj mērķus iznīcināt precīzi. Atspiest ienaidnieku drošā attālumā īsti nav iespējams, jo tas nozīmē pārņemt pilnā kontrolē Gazas sektoru, bet tādam iebrukumam ir augsta cena.

Sagrauj štābus un tuneļus

Izraēla iznīcinājusi vairākas raķešu iekārtas, ieroču noliktavas, ap 100 kilometru slepeno tuneļu, "Hamas" komandieru mājokļus. Sagrauta arī 13 stāvu ēka, kurā atradās Kataras televīzijas kanāla "Al Jazeera" un ASV ziņu aģentūras AP korespondentu punkti. Ēkas īpašnieks stāsta, ka izraēliešu izlūkdienesta pārstāvis viņu brīdinājis un evakuācijai dota stunda.

Izraēla skaidro, ka namā atradies "Hamas" militārā izlūkdienesta birojs un žurnālisti izmantoti kā dzīvais vairogs. Armijas pārstāvis norāda, ka nebija iespējas iznīcināt tikai "Hamas" objektus. Teroristi ļoti bieži iekārtojas zem viena jumta ar civilajiem objektiem, raķešu iekārtas izvietotas, piemēram, bēgļu nometnēs. AP gan iebilst, ka nekādas "Hamas" darbības pazīmes namā nav novērotas, un aicina likt galdā pierādījumus.

Tik ilgi, cik vajadzēs

Kā katrā karā visvairāk cieš mierīgie iedzīvotāji. Gazas joslā gājuši bojā aptuveni 190 palestīniešu, tostarp 55 bērni un 33 sievietes, vairāk nekā 1200 cilvēku ievainoti. Izraēlā dzīvību zaudējuši desmit cilvēku, viņu vidū bērns un viens karavīrs.

Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu uzsver, ka viņa valsts dara visu iespējamo, lai mazinātu civiliedzīvotāju upurus, un atgādina, ka vainojami "esam ne mēs, bet tie, kas mums uzbrūk".

Jāpiebilst, ka "Hamas", kas oficiāli pārvalda Gazas sektoru, nepakļaujas Palestīnas prezidentam Mahmudam Abasam. Teroristiem ir atbalstītāji arī Rietumeiropā, kuri rīko agresīvas demonstrācijas, tostarp pret Izraēlu vēršas ne tikai musulmaņi, bet arī antifašisti un antikapitālisti.

Sāka ar akmeņiem

Šā gada Ramadāna laikā metāla nožogojumu uzstādīšanu Jeruzalemē, Damaskas vārtu rajonā, daudzi musulmaņi uztvēruši agresīvi. Jeruzalemes pašvaldība gan vēlējās kontrolēt cilvēku plūsmas, ņemot vērā traģēdiju Merona kalnā, kad ebreju reliģisko svētku "Lag B’Omer" drūzmā līdz nāvei sabradāja 45 cilvēkus. Piedevām situāciju nokaitēja ebreju nacionālistu plāns 10. maijā doties ikgadējā gājienā Jeruzalemes dienā, atzīmējot Austrumjeruzalemes nonākšanu Izraēlas kontrolē pēc kara 1967. gadā.

Papildu eļļu ugunī pielēja draudi izlikt no mājām vairākas palestīniešu ģimenes – Izraēlas likumi paredz, ja zeme Austrumjeruzalemē līdz 1948. gadam piederējusi ebrejiem, īpašnieku pēcteči var to atgūt. Vienlaikus šādas tiesības nav dotas palestīniešiem, kuriem piederēja īpašumi Rietumjeruzalemē. 7. maija vakarā pie jūdaistu Tempļa kalna, ko musulmaņi pazīst kā Aksas mošejas kompleksu, arābi ķērās pie akmeņiem, bet 10. maijā no Gazas izšāva pirmās raķetes.