Nāvessods par inficēšanu ar Covid-19. Par ko augstāko soda mēru pasaulē piemēroja 2020. gadā?
“Amnesty International” aprēķinājusi, ka pērn pasaulē veikti par 174 nāvessodiem mazāk nekā 2019. gadā. Tomēr patiesībā izpildīto nāvessodu skaits ir daudzreiz lielāks, nekā oficiāli reģistrēts – 483, jo vairākās valstīs, kā, piemēram, Ķīnā un Ziemeļkorejā, piespriesto un izpildīto nāvessodu skaits tiek slēpts. Tiek papildināts to noziegumu klāsts, par ko var piespriest augstāko soda mēru - Ķīnā jau vairāk nekā gadu var piemērot nāvessodu par Covid-19 dēļ ieviestās karantīnas neievērošanu.
Starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” ziņo, ka pērn pasaulē samazinājies izpildīto nāvessodu skaits, un tas bija mazākais pēdējās desmitgades laikā – 2020. gadā izpildīti 483 nāvessodi, bet gadu iepriekš, 2019. gadā, nāves spriedums tika izpildīts 657 gadījumos. Tomēr šie dati nav pilnīgi, jo “Amnesty International” nav ziņu par tādām valstīm, kā Vjetnama, Ķīna, Ziemeļkoreja un Sīrija, kur nāvessoda piespriešanas un izpildes fakts pasludināts par valsts noslēpumu un netiek publiskots. Tiek lēsts, ka patiesībā pasaulē tiek izpildīts daudzkārt vairāk nāvessodu.
Ķīnā piespriež nāvessodu par karantīnas neievērošanu
“Amnesty International” ziņojumā “Death Sentences and Executions 2020” teikts, ka pērn organizācija reģistrēja 483 nāvessoda izpildīšanas gadījumus 18 dažādās pasaules valstīs, kas ir par 26% mazāk nekā 2019. gadā (kā zināms, visas Eiropas valstis, izņemot Baltkrieviju, ir oficiāli atcēlušas nāvessodu, vienīgi Krievijā tas palicis formāli “uz papīra”).
Tomēr 2020. gadā bija vērojamas arī satraucošas tendences: Ķīna nāvessodu piesprieda par noziegumiem, kas saistīti ar koronavīrusa novēršanas pasākumu neievērošanu; nāvessodu skaits trīskāršojies Ēģiptē; ASV Donalda Trampa valdīšanas laikā atsāka nāvessodu izpildi un mazāk nekā pusgada laikā to izpildīja desmit gadījumos; tāpat nāvessoda izpildīšana tika atsākta Indijā, Katarā, Omānā un Taivānā.
Pagājušā gada februārī, kad Covid-19 sāka strauji izplatīties visā pasaulē, Ķīnā tika pieņemts likums, kas paredzēja bargi sodīt tos, kas slēpj Covid-19 saslimšanas simptomus. Labākajā gadījumā persona, kas slēpa savus simptomus un inficēja kādu citu, varēja saņemt desmit gadu cietumsodu, bet maksimālais sods bija nāve.
Zināms, ka Ķīnā šai sakarā pasludināti vairāki desmiti notiesājošu spriedumu, un četri no tiem paredzēja augstāko soda mēru. Cik un vai vispār cilvēku Ķīnā nošauti par karantīnas neievērošanu nav zināms, jo tas ir Ķīnas Tautas Republikas valsts noslēpums. Tomēr “Amnesty International” ir pārliecināta, ka vismaz viena persona ir sodīta ar nāvi par pretkoronavīrusu noteikumu pārkāpšanu.
Ēģiptē nāvessodu skaits trīskāršojies
“Kaut arī pasaule ir meklējusi veidus, kā pasargāt cilvēku dzīvības no koronavīrusa, dažas valdības ir izrādījušas satraucošu apņēmību tos cilvēkiem izpildīt neatkarīgi no tā,” saka “Amnesty International” ģenerālsekretāre Agnese Kalamarda un turpina: “Nāvessods ir briesmīgs sods, un vēlme to veikt pandēmijas laikā ir vēl lielāka nežēlība. Nāvessodus apstrīdēt un pārsūdzēt ir bijis grūti arī daudz labākos laikos, bet pandēmijas apstākļos daudziem notiesātajiem nav bijusi iespēja personīgi tikties ar advokātiem un juristiem, piemēram, ASV. Cilvēki, kas notiesātajiem vēlējās palīdzēt, tika spiesti savu veselību pakļaut riskam. Nāvessoda izmantošana šādos apstākļos ir klajš cilvēktiesību pārkāpums”.
Tiek uzskatīts, ka Ķīnā katru gadu tiek izpildīti nāvessodi simtiem cilvēku, padarot šo valsti par galveno bendi pasaulē, kurai seko Irāna, Ēģipte, Irāka un Saūda Arābija. Irāna, Ēģipte, Irāka un Saūda Arābija ir atbildīgas par 88% visu zināmo nāvessodu izpildi 2020. gadā.
Ēģipte pērn trīskāršoja nāvessodu skaitu, salīdzinot ar pērno gadu. Vismaz 23 no 107 notiesātajiem nāvessods tika pasludināts par “politiskas vardarbības gadījumiem” pēc ārkārtīgi negodīgiem tiesas procesiem, kurus papildināja piespiedu “atzīšanās” un citi nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp spīdzināšana, teikts “Death Sentences and Executions 2020”. Straujš nāvessodu skaita pieaugums tika novērots oktobrī un novembrī, kad Ēģiptes varas iestādes izpildīja nāvessodu 57 cilvēkiem - 53 vīriešiem un četrām sievietēm.
Lai gan reģistrēto nāvessodu skaits Irānā joprojām ir mazāks nekā iepriekšējos gados, valsts arvien vairāk izmanto nāvessodu kā politisko represiju instrumentu pret disidentiem un etniskajām minoritātēm, pārkāpjot starptautiskās tiesības, uzsver “Amnesty International”. Daudzas Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis turpināja pārkāpt starptautisko tiesību standartus un normas, kas aizliedz izmantot nāvessodu par noziegumiem, kas nav saistīti ar slepkavību.
Ķīnā, Indonēzijā, Laosā, Malaizijā, Šrilankā, Taizemē un Vjetnamā nāvessodu izmantoja par narkotiku noziegumiem, Vjetnamā un Ķīnā - par korupciju, Pakistānā - par zaimošanu.
ASV atjauno nāvessodu izpildi
Arī ASV 2020. gadā tika izpildīti nāvessodi. Tas tika atjaunots pēc 17 gadu pārtraukuma, un augstākais soda mērs tika piemērots 13 cilvēkiem, kuri par slepkavībām bija notiesāti pirms vairākiem gadiem. Tiesa gan, tas notika iepriekšējā ASV prezidenta Donalda Trampa laikā, un pašreizējā prezidenta Džo Baidena laikā tas nav piemērots.
Apvienoto Nāciju Organizācijas eksperti vērsušies pie Baidena, lai viņš pēc iespējas ātrāk atceļ nāvessodu visos ASV štatos (to izpilda tikai daļā pavalstu), kā viņš to bija solījis savā priekšvēlēšanu programmā.
Saskaņā ar “Amnesty International” ziņojumu nāvessodu izpildes samazināšanās pagājušajā gadā galvenokārt ir saistīta ar augstākā soda mēra piemērošanas samazināšanos vairāku valstu tiesās, kā arī mazākā mērā ar tā izpildes pārtraukumiem pandēmijas ierobežošanas pasākumu dēļ.
Reģistrēto nāvessodu skaits Saūda Arābijā samazinājās par 85% - no 184 2019. gadā līdz 27 2020. gadā un vairāk nekā uz pusi Irākā - no 100 2019. gadā līdz 45 2020. gadā. Bahreinā, Baltkrievijā, Pakistānā, Singapūrā, Sudānā un Japāna, nāvessodi vispār netika reģistrēti, kaut gan aizpērn tie tur tika veikti.
Arī visā pasaulē pasludināto zināmo nāves sodu skaits (vismaz 1477), salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās par 36%.
Ievērojams izņēmumi bija Indonēzijā, kur pērn tika reģistrēti 117 nāves sodi, kas ir par 46% vairāk nekā 2019. gadā, un Zambija, kur 2020. gadā izpildīja 119 nāvessodus, kas ir par 18 vairāk nekā 2019. gadā.
Nāvessodus atceļ Čadā, Kolorādo, Kazahstānā un Barbadosā
2020. gadā oficiāli nāvessodus atcēla Čada un Kolorādo štats ASV. Kazahstāna apņēmās atcelt nāvessodu saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, bet Barbadosa pabeidza likumdošanas reformas, lai pilnībā atceltu nāvessodu.
Kopš 2021. gada aprīļa 108 valstis ir atcēlušas nāvessodu par visiem noziegumiem, un 144 valstis to ir atcēlušas praksē.
“123 valstis ir atbalstījušas ANO Ģenerālās asamblejas aicinājumu noteikt moratoriju nāvessoda izpildei (Latvija tam pievienojās 2013. gadā – red.), kas nozīmē, ka pieaug spiediens uz valstīm, kuras turpina nāvessodu izpildi, un tām galu galā būs jāseko citu piemēram. Virdžīnija nesen kļuva par pirmo dienvidu štatu ASV, kas atcēla nāvessodu, un ASV Kongresā tiek izskatīti vairāki federālie nāvessoda atcelšanas likumprojekti. Pasaule turpina virzīties uz pilnīgu nāvessoda atcelšanu, un mēs aicinām ASV Kongresu atbalstīt likumdošanas centienus atcelt nāvessodu.
Mēs aicinām visu to valstu vadītājus, kuras vēl nav atcēlušas šo sodu, 2021. gadā uz visiem laikiem izbeigt valsts sankcionētās slepkavības. Mēs turpināsim cīņu, līdz nāves sods tiks atcelts visā pasaulē, galīgi un neatsaucami,” uzsver “Amnesty International” ģenerālsekretāre Agnese Kalamarda.
