Stājas spēkā līgums par kodolieroču aizliegumu, ko ratificējusi tikai 51 valsts
Piektdien stājies spēkā Līgums par kodolieroču aizliegumu (TPNW), lai gan kodolvalstis un daudzas citas valstis, kas savā aizsardzībā paļaujas uz atomieročiem, līgumam nav pievienojušās.
2017.gadā gandrīz divas trešdaļas no ANO dalībvalstīm nobalsoja par TPNW, ar kuru tiek aizliegta kodolieroču attīstīšana, ražošana, glabāšana un lietošana.
Līgums tā dalībvalstīm uzliek par pienākumu nepieļaut arī citu valstu kodolieroču izvietošanu savā teritorijā.
"Kodolieroči rada pieaugošas briesmas," piektdien izplatītajā paziņojumā norādījis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. "Tie steidzami jāiznīcina, lai paglābtos no katastrofiskām sekām cilvēcei un videi, ko radītu jebkāda to izmantošana."
Gutērrešs piebalsojis argumentiem, kurus izsaka Starptautiskā Kampaņa par atteikšanos no kodolieročiem (ICAN), kas 2017.gadā izpelnījās Nobela Miera prēmiju par TPNW atbalstīšanu un uzmanības pievēršanu kodolieroču izmantošanas noziedzībai.
Tomēr līgumam faktiski nav praktiskas nozīmes, kamēr pret to iebilst kodolvalstis un NATO.
Arī no 122 valstīm, kas savulaik balsoja par TPNW, to ratificējusi tikai 51, pamatā jaunatīstības valstis.
Piemēram, Vācija, kuras teritorijā ir izvietoti ASV kodolieroči, īsi pirms līguma spēkā stāšanās brīdinājusi, ka tas var "apgrūtināt dialogu par atbruņošanos".
Līgumam nav pievienojusies arī Japāna, kas Otrā pasaules kara beigās kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo valsti, pret kuru tikuši pielietoti kodolieroči.
