Melnkalnes parlaments apstiprina izmaiņas pretrunīgi vērtētajā baznīcas likumā
Melnkalnes parlaments otrdien apstiprinājis izmaiņas pretrunīgi vērtētajā baznīcas likumā, kas izraisījis protestus un radījis spriedzi valsts attiecībās ar Serbiju.
2019.gada beigās pieņemtais likums saturēja normas, kas varēja novest pie daudzu serbu pareizticīgajai baznīcai (SPC) piederošo klosteru nacionalizācijas.
Nule kā apstiprinātās izmaiņas nodrošinās, ka īpašumi paliek baznīcas rokās.
Izmaiņas parlamentā tika pieņemtas ar 41 deputāta atbalstu. Tās atbalstīja proserbiskās partijas, bet prorietumnieciski noskaņotā opozīcija boikotēja parlamenta sēdi.
Lai gan Melnkalne pēc 2006.gada referenduma izstājās no savienības ar Serbiju, trešdaļa Melnkalnes iedzīvotāju identificējas kā serbi, un SPC, kuras centrs atrodas Belgradā, ir lielākā reliģiskā konfesija Melnkalnē.
SPC vadītie protesti pret baznīcu likumu palīdzēja stiprināt proserbiskos spēkus pirms parlamenta vēlēšanām augustā, kas noveda pie prorietumnieciskā Demokrātiskā sociālistu partijas (DPS) gāšanas no varas.
Iepriekšējā valdība, ko vadīja DPS, virzīja Melnkalni prom no Serbijas un Krievijas ietekmes.
2017.gadā Melnkalne iestājās NATO un vēlas pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
Melnkalnes jaunais premjerministrs Zdravko Krivokapičs tviterī pavēstīja, ka izmaiņas baznīcu likumā izlabos netaisnību, kas bija nodarīta serbu pareizticīgajai baznīcai.
Pirmdien tūkstošiem cilvēku Podgoricā protestēja pret jaunās valdības centieniem mainīt pretrunīgi vērtēto baznīcas likumu.
Plīvojot Melnkalnes karogiem, protestētāji skandēja "Nodevība!" un "Šī nav Serbija!".
