Bosnijas un Hercegovinas horvātu un musulmaņu līderi atteikušies tikties ar Lavrovu
Horvātu un musulmaņu pārstāvji trīspusējā Bosnijas un Hercegovinas prezidentūrā otrdien atteikušies tikties ar Krievijas ārlietu ministru, pārmetot viņam valsts institūciju un konstitucionālās sistēmas necienīšanu.
Bosnija-Hercegovina pēc pilsoņkara ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā (ES) un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība, un Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista ir, ļoti vājas.
Bosnijas un Hercegovinas trīspusējā prezidentūrā ir pārstāvēti musulmaņi, serbi un horvāti.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien ieradās Bosnijā un vispirms apmeklēja Bosnijas serbu līderi Miloradu Dodiku.
Bija plānots, ka Lavrovs otrdien tiksies ar visiem trim prezidentūras locekļiem, bet pēc tam, kad pārējie divi atteicās ierasties, Lavrovu uzņēma Dodiks viens pats.
"Diemžēl, Lavrovs izrādīja necieņu gan Bosnijas un Hercegovinas institūcijām, gan konstitucionālajai sistēmai," preses konferencē paziņoja horvātu pārstāvis prezidentūrā Zeļko Komsičs.
"Ar nožēlu mēs nolēmām viņu neuzņemt," paziņoja Komsičs.
Komsičs sacīja, ka viņu sevišķi aizvainojis Bosnijas karoga trūkums tikšanās laikā ar Dodiku. Tur bijis tikai Serbu Republikas karogs.
Komsičs arī kritizēja Lavrova atbalstu Bosnijas serbu nostājai jautājumā par militāro neitralitāti.
Bosnija ir vienota savos centienos pievienoties Eiropas Savienībai (ES), bet attiecībā uz NATO domas dalās - musulmaņu un horvātu līderi vēlas valsts pievienošanos NATO, bet serbi pret to iebilst.
"Mēs nevaram būt ķīlnieki kaut kādās Krievijas spēlēs saistībā ar viņu attiecībām ar ES un NATO valstīm," sacīja Komsičs.
Lavrovs apmeklēja Bosniju 25.gadadienā kopš miera līguma parakstīšanas, ar ko tika izbeigts pilsoņu karš, kas ilga no 1992.gada līdz 1995.gadam.
