Kremlis atsakās izvest Krievijas karavīrus no Piedņestras

Moldovā 15.novembrī notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā proeiropeiskās opozīcijas kandidāte Maija Sandu sakāva līdzšinējo prokrieviski noskaņoto valsts galvu Igoru Dodonu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsveica Sandu ar uzvaru, lai gan bija aicinājis Moldovas vēlētājus balsot par Dodonu, atgādinot, ka Moldovas ekonomika, kura smagi cietusi no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, ir cieši saistīta ar Krieviju.

Sandu pēc uzvaras uzņēmusi samierniecisku toni, taču šodien aicinājusi Krievijas karavīrus Piedņestrā aizstāt ar civilajiem novērotājiem, kas darbotos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros.

Reaģējot uz to, Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Krievija sagaida no varasiestādēm Kišiņevā konstruktīvu rīcību.

"Krievija pilda ļoti nozīmīgu funkciju (..), un, protams, izmaiņas status quo, kas balstīts starptautiskajās tiesībās, var novest pie nopietnas destabilizācijas," žurnālistiem Maskavā norādījis Peskovs.

Lielākoties krievvalodīgo apdzīvotais Piedņestras reģions atšķēlās no Moldovas 1990.gadā, lielai daļai iedzīvotāju bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abām valstīm ir etniska un valodas saikne. Taču pašpasludinātā republika netika oficiāli atzīta. Bruņotais konflikts, kas izcēlās pēc neatkarības pasludināšanas, beidzās tikai pēc Krievijas karaspēka iejaukšanās. Krievijas karavīri joprojām uzturas Piedņestras apgabalā, mazinot Moldovas izredzes kādudien iestāties Eiropas Savienībā.

Sandu preses konferencē paziņoja, ka vēlas dialogu, piebilstot, ka Moldova ir neatkarīga valsts, kas nevēlas, ka ārvalstu karavīri paliek tās teritorijā.

2014.gadā Moldova parakstīja politisko tirdzniecības vienošanos ar ES, sadusmojot Maskavu. Taču arī Brisele arvien kritiskāk skatās uz Moldovas paveikto cīņā ar korupciju un reformu īstenošanā.