Kādreizējā ASV prezidenta mazdēls grib izrakt nelaiķa vectēva mirstīgās atliekas

Džeimss Blesings tiesā paziņojis, ka vēlas apstiprināt savu ciltskoku ar zinātniskiem pierādījumiem. Tomēr citi Hārdinga ģimenes locekļi šai prasībai ir iebilduši.

Viņi stāsta, ka ir pieņēmuši ar DNS testa palīdzību rastos pierādījumus, ka Blesinga māte Elizabete Anna Blesinga bija Hārdinga meita, kura dzimusi viņa mīlas dēkas rezultātā. Zināms, ka ASV 29.prezidents Hārdings, kurš valsti vadīja no 1921.gada līdz 1923.gadam, pirms stāšanās amatā uzsācis dēku ar sekretāri Nenu Britonu, lai gan bijis precējies.

Šis fakts gaismā nācis vien pēc Hārdinga nāves 1923. gadā. Viņš mira no sirdslēkmes, vēl būdams prezidents.

Nena Britona savas attiecības ar bijušo prezidentu aprakstījusi 1927.gadā izlaistajā grāmatā "Prezidenta meita", taču nekad nebija uzstājusi uz DNS testa veikšanu. Hārdingam citu bērnu nav bijis. Hārdings nereti ASV prezidentu apskatos tiek dēvēts par vienu no sliktākajiem ASV prezidentiem, jo iekūlies neskaitāmos skandālos.

2015.gadā ģenētiskā pārbaudē tika apstiprināta Džeimsa Blesinga radniecība ar citiem Hārdinga radiniekiem, tomēr nu kļuvis zināms, ka Blesingam ar šādiem pierādījumiem nepietiek.

Šogad, laikā, kad aprit 100 gadi kopš Hārdinga ievēlēšanas prezidenta amatā, tiks realizēta iecere Hārdinga dzimtajā Ohaio atklāt jaunu piemiņas vietu - prezidentam veltītu muzeju. Blesings stāsta, ka viņam un viņa mātei šajā muzejā neesot paredzēta vieta.

"Es veicu testu, mēs to publiskojām 2015. gadā. Tagad ir 2020. gads, un neviens man pat nav pajautājis viedokli," viņš stāsta. Vīrietis uzskata, ka ir pelnījis, lai viņa, viņa mātes un vecmāmiņas stāsts tiktu iekļauts ekspozīcijā. Viņš cer šo netaisnību mainīt, sniedzot papildu DNS pierādījumus par viņa bioloģisko saikni ar Hārdingu.

Citi Hārdinga radinieki ar šo vēlmi ekshumēt bijušā prezidenta pīšļus, lai veiktu DNS testu, nav mierā. Visticamāk, Blesinga neatlaidība nodrošinās viņa, viņa mātes un vecmāmiņas stāstam vietu muzejā.