Cilvēki Covid-19 dēļ mirst mazāk. Bet ir grūti atbildams jautājums - kāpēc?
Lielbritānijā situācija ar Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaitu kļūst labāka. Arī ASV slimo vairāk, taču mirst mazāk nekā jaunā koronavīrusa kulminācijā, kas bija aprīlī. Tomēr jautājums - kāpēc tā – aizvien ir neatbildēts.
Kembridžas universitātes intensīvās aprūpes medicīnas lekotre Šarlota Sammersa “The Guardian” raksta – daži uzskata, ka nāves gadījumu samazināšanās notikusi tāpēc, ka tagad Covid-19 tiek veiksmīgāk ārstēts, bet citi domā, ka sabiedrībā ir sasniegta pūļa imunitāte, tomēr neviens, ne otrs apgalvojums neatbilstot patiesībai.
Pētot datus par vairāk nekā 10 000 pacientiem, kuri Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā nonāca intensīvajā terapijā, atklājās, ka 28 dienu mirstība šo pacientu vidū ir samazinājusies no 43,5% pirms aprīļa līdz 34,5%.
Lai arī izskan viedoklis par veiksmīgāku ārstēšanu vai pūļa imunitāti, šiem apgalvojumiem trūkst pierādījumu. Bet kas patiesībā notiek?
Sammersa norāda uz pētījumiem, kuros parādās, ka dažiem cilvēkiem, kuri nav bijuši pakļauti SARS-CoV-2 ir balto asins šūnu (T šūnu) tips, kas atpazīst vīrusu, jo cilvēki iepriekš bija izslimojuši kādu no citiem koronavīrusiem, piemēram, saaukstēšanos. Vēl gan nav zināms, kā tas strādā un vai šīs šūnas novērš vai mazina jaunā koronavīrusa ietekmi uz organismu.
Tomēr speciāliste norāda, ka šobrīd nav nekādu pierādījumu par pūļa imunitātes līmeņa sasniegšanu Lielbritānijā. Viņa arī kritizē šo terminu, jo tas rada sajūtu, ka tagad var atslābt un pārtraukt sociālo distancēšanos vai masku valkāšanu. “Bet šis nav laiks pašapmierinātībai. Mēs tuvojamies ziemai, kas, iespējams, būs izaicinošs laiks, un mums visiem jāturpina dot ieguldījumu, lai samazinātu vīrusa izplatību,” viņa saka.
Sammersa arī norāda, ka visticamākais mirstības samazināšanās iemesls ir tas pats, kas bija aiz Covid-19 gadījumu skaita samazināšanās – sociālās distances ievērošana, sejas masku valkāšana, darbs no mājām un regulāra roku mazgāšana.
“Vai mēs esam kļuvuši labāki, ārstējot Covid-19? Lai arī cik ļoti es gribētu teikt jā, mana atbilde ir – nav skaidrs,” viņa saka, norādot, ka pandēmijas laikā bijis milzīgs spiediens, lai apietu parastos ceļus, kādos atklāj drošas ārstēšanas metodes. Kā piemēru speciāliste min kaislības ap hidroksihlorhinīnu. Lai arī parādās arvien vairāk pierādījumu, ka tas nav efektīvs Covid-19 pacientu ārstēšanā vai kontaktā ar vīrusa nēsātāju nonākuša cilvēka vīrusa attīstības novēršanā, tomēr Brazīlijā un ASV cilvēki aizvien saņem šo terapiju.
Ārste arī norāda, ka bija daudz diskusiju par optimālo ārstēšanas veidu, kas attiecas uz pacientiem ar elpošanas grūtībām. Daudzi paziņoja, ka viņu pieeja ir pareiza, taču pašlaik neesot pierādījumu, kas liecinātu, ka neinvazīvā ventilācija ir labāka par invazīvo mehānisko ventilēšanu, ārstējot smagākos sirdzējus.
Sammersa uzsver, ka nepārbaudītu ārstēšanas metožu izmantošanai vajadzētu satraukt mūs visus. “Nav tādu zāļu vai terapijas, kurām nebūtu blakusparādību vai nelabvēlīgu seku, tāpēc katru reizi, kad mēs izvēlamies šo pieeju, pacients tiek pakļauts riskam pierādījuma trūkuma apstākļos,” viņa skaidro un norāda, ka ir vēl kāds negatīvs aspekts saistībā ar dažādu neapstiprinātu terapiju pielietošanu, proti, darot to ārpus klīniska pētījuma, tiek palaista garām iespēja iemācīties kaut ko tādu, kas var glābt daudz dzīvību.
Sammersa raksta, ka pandēmijas laikā cilvēki vēlas skaidrību. “Tomēr zinātne tā nestrādā. Mēs izvirzām hipotēzi, mēs to pārbaudām, precizējam un atkārtojam progresu. Tas prasa laiku un, lai arī koronavīrusa pandēmijas laikā mēs gūstam pārsteidzošu progresu, joprojām ir daudz neskaidrību,” viņa raksta, norādot, ka pret cilvēkiem, kuri apgalvo, ka zina patiesību, bet nevar uzrādīt pierādījumus, vajadzētu izturēties skeptiski.
