Par vienu bēgli maksās 80 eiro dienā. Latviete stāsta, kā Norvēģijas viesnīcas cīnās par tiesībām uzņemt bēgļus

Šīs saistības gan nav uzspiestas, gluži otrādi – Anastasijas viesnīca par iespēju cīnījusies, un tiesības izmitināt bēgļus ieguvusi konkursa kārtībā. Lai arī šī nav vienīgā izvēlētā viesnīca Norvēģijā, konkursa nolikumā dalībnieki vērtēti pēc stingriem kritērijiem: „Bija nepieciešams garantēt pietiekošu skaitu gultasvietu. Vēl kāds noteikums paredzēja ne vairāk kā 3 cilvēkus vienā istabiņā, kaut arī pie mums varētu satilpt pieci. Ēdināšanu jāspēj nodrošināt trīs reizes dienā un, protams,  arī  tēju un kafiju”.

„Mūsu viesnīca pati pieteicās konkursā, jo peļņa šajā gadījumā ir visai iespaidīga – 80 eiro dienā no valsts par vienu bēgli,” atklāj latviete. Anastasija arī pastāsta, ka viesnīcai šāda iespēja esot īpaši izdevīga, jo, par spīti platībai un iespējām, ikdienā tajā nav novērojams pārlieku liels viesu pieplūdums. „Nācām klajā arī ar savu iniciatīvu – piedāvājām noorganizēt dažādas izklaides iespējas, kas gan nebija prasība, attiecīgi par to mums arī nemaksās. Mana viesnīca ieguvusi šīs tiesības, un mums drīzumā būs jāizmitina 130 bēgļi. Praktiski tas nozīmē slēgt viesnīcu pārējiem klientiem,” skaidro Anastasija. Bēgļu izmitināšana viesnīcai nozīmē stabilāku un prognozējamāku peļņu.

Būs iespēja uzdziedāt karaoke

Par bēgļu ierašanās datumu nedz Anastasija, nedz arī viesnīca pagaidām nav informēta, taču līdz šim darīts viss, lai sagatavotos iespēami labāk.

Ko galdā plāno likt viesmīļi? Anastasija atklāj, ka par gaidāmajiem bēgļiem, kā arī viņu gaumi un interesēm viņa zina salīdzinoši maz, taču centīsies kuplo viesu pulku „neizsist no sliedēm” ar eksotisku ziemeļnieku virtuvi: „Centīsimies gatavot ko tādu, kas viņiem nebūs svešs. Dažkārt plānojam likt galdā kaut ko no Tuvo Austrumu virtuves – falafeli, arābu maizi, humusu. Principā ikdienas ēdienkarte sastāvēs no zupas, otrā ēdiena un veģetārajiem variantiem. Būs vistas gaļa, taču noteikti nebūs cūkgaļas,” paskaidro Norvēģijā dzīvojošā latviete.

Padomāts arī par viesu izklaidēšanu vakaros: „Vakara programmā mēs plānojam filmas un galda spēles. Mums ir galda teniss. Ja viņiem būs noskaņojums, varbūt karaoke. Ja būs interese, rādīsim materiālus par Norvēģiju”.

Anastasija stāsta, ka gatavošanās viesu pieplūdumam aizritējusi gana interesanti, un vairākums viesnīcas personāla pret bēgļiem neiebilst: „Pēdējās dienas es pavadīju, skrūvējot kopā „IKEA” gultas, kuras, starp citu, jau kļuvušas par deficītu. Tas tā ir bēgļu dēļ, jo visi mēģina iekārtot telpas kompakti, lai būtu visiem būtu vieta.

Sieviete neslēpj, ka personāls pabrīdināts „visiem tā kārtīgi saģērbties”, kas nozīmē NĒ pārlieku lieliem kakla izgriezumiem, īsiem svārkiem vai šortiņiem, kā arī jābūt piesegtiem pleciem. Viesnīcas telpās tiek izliktas arī informatīvas zīmes arābu valodā, piemēram, aizliegums smēķēt. No Norvēģijas varas iestādēm Anastasijai un kolēģiem pienācis arī visai dīvaini formulēts brīdinājums uzmanīt savas mantas: „Mums ieteica lieki viņus nekārdināt!” Anastasija gan šādu pavēli apšauba: „Bēgļi nav nabagi, ja jau viņiem bijusi nauda, lai tiktu līdz Norvēģijai. Uzskatu arī, ka tīrības ziņā viņu standarti neatpaliek no mūsējiem”.

Norvēģi pret bēgļiem neiebilst

Anastasija zina stāstīt par trim kolēģiem, kuri, izdzirdot, ka gaidāmi 130 bēgļi no Sīrijas, Irākas un Eritrejas, ļoti nobijušies un apsvēruši doties strādāt citur. Viņus nobiedējušas baumas par dažādām slimībām. Tomēr kopumā kolēģi esot pat ieinteresēti strādāt ar atbraucējiem un pret bēgļu uzņemšanu neiebilst. Līdzīgu atsaucību Anastasija novērojusi arī norvēģu tautā kopumā: „Norvēģijai pietiek naudas un resursu bēgļu uzņemšanai, līdz ar to neviens neuztraucas par to. Šie nav arī pirmie bēgļi, kas te ieradīsies.”