foto: Paula Čurkste/LETA
Kaljulaida paziņo, ka Igaunija neplāno pirkt elektroenerģiju no Krievijas
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
Pasaulē
2020. gada 8. maijs, 14:39

Kaljulaida paziņo, ka Igaunija neplāno pirkt elektroenerģiju no Krievijas

Jauns.lv / LETA

Igaunija neplāno pirkt elektroenerģiju tieši no Krievijas un centīsies panākt, lai Eiropas Savienībā Krievijas elektroenerģija, kas nonāk kopējā tirgū, tiek aplikta ar piesārņojuma nodokli, intervijā Lietuvas ziņu aģentūrai BNS norādījusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

"Igaunija nepērk elektroenerģiju no Krievijas ne pa vienu no mūsu deviņiem savienojumiem ar šo valsti. Igaunija pērk elektrību "Nord Pool" biržā, un mēs zinām, ka tur ir Krievijas elektrība, no kuras lielākā daļa "Nord Pool" tirgū nonāk caur Somiju, bet pārējā - tieši caur pašu Lietuvu," viņa sacījusi, komentējot Lietuvas bažas, ka caur Krieviju Baltijas tirgū varētu ienākt elektroenerģija no Baltkrievijā topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES), ko Lietuva uzskata par nedrošu.

Kaljulaida atgādinājusi - kad Baltijas valstis atvienosies no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas tās savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēsies ar Eiropas energosistēmu, Latvija, Lietuva un Igaunija vairs nesaņems elektroenerģiju no Krievijas.

Viņa uzsvērusi, ka Igaunija atbalsta Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas, kas paredz aplikt ar nodokli no trešajām valstīm importētu elektroenerģiju, lai aizsargātu vienoto tirgu pret dempingu.

"Runājot par Krievijas elektrību, kas ienāk caur "Nord Pool", [EK prezidente] Urzula fon der Leiena ļoti skaidri pateica: Eiropas enerģētikas tirgū nav pieļaujams dempings, neierēķinot oglekļa dioksīda cenas. Viņa ļoti skaidri lika saprast, ka, importējot elektrību pāri robežai, jāpievieno CO2 cena, jo pretējā gadījumā mēs nevarēsim nodrošināt videi draudzīgu enerģijas ražošanu un patēriņu," norādījusi Igaunijas prezidente.

"Un kad tas notiks, nekādu problēmu ar Krievijas dempingu mūsu Eiropas enerģijas tirgū nebūs. Domāju, ka mēs to visu panāksim kopīgi - kā Eiropas Savienība. Taču pati Igaunija nepērk un neplāno pirkt elektroenerģiju tieši no Krievijas, lai no kurienes tā nāktu," viņa piebildusi.

Lietuvai, kas vēlas panākt Astravjecas atomelektrostacijā saražotās elektroenerģijas importa bloķēšanu, jautājums par enerģijas importu no Krievijas ir ļoti svarīgs.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis šonedēļ vēlreiz aicināja Latvijas un Igaunijas valdību vadītājus parakstīt politisku deklarāciju par "nedrošas" un "netīras" elektroenerģijas importa ierobežošanu. Viņš mudināja kolēģus "nevilcināties un vienoties, lai līdz maija beigām varētu apstiprināt politisku deklarāciju līdz ar metodiskajiem jautājumiem attiecībā uz elektroenerģijas pirkšanu no trešajām valstīm".

Latvija līdz šim atteikusies parakstīt tādu deklarāciju. Kā nolēmusi Latvijas valdība, ja Lietuva pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, Latvija tehnisku un ekonomisku apsvērumu dēļ pāries uz elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju, bet tas varētu pavērt ceļu Astravjecas AES saražotās elektroenerģijas ienākšanai Baltijas tirgū caur Krieviju.