Koronavīrusa krīze Francijas pludmales ciematu pārvērtusi par spoku pilsētu
La Baule-Escoublac pludmalēs Francijas Atlantijas okeāna daļas piekrastē savulaik rosījās cilvēku pūļi, kuri lielā skaitā apmeklēja kafejnīcas un vietējos veikaliņus. Tagad pludmales apmeklētāju vietas ieņēmušas kaijas, bet smiltīs reiz tik ierasto cilvēku pēdu nospiedumu vietā redzamas smagās tehnikas atspiedumi, vēsta "Reuters".
Pilsēta mēģina tik skaidrībā, kā apturēt finansiālos zaudējumus, kamēr Francija pamazām sāks samazināt astoņu nedēļu ilgos ierobežojumus, kas bija ieviesti koronavīrusa uzliesmojuma apkarošanai, kas valstī nogalinājis vairāk nekā 25 000 cilvēku.
Jebkurā parastā tūrisma sezonā La Baule uzņēma apmēram 30 000 pludmales apmeklētāju, kas divkārt pārsniedz pilsētas iedzīvotāju skaitu, kur mīt 15 000 cilvēku.
Kopš marta vidus visā Francijā tika slēgtas pludmales. 6.martā La Baule 9 kilometrus garais pludmales posms bija tik mierīgs, ka drīzāk atgādināja spoku pilsētu, kas ļoti sarūgtina vietējo uzņēmumu īpašniekus.
"Mēs atgriezāmies restorānā un ieraudzījām, ka pludmales ir tukšas un ūdenī nav neviena paša cilvēka – tas ir ļoti drūmi," pastāstīja restorāna īpašnieks Pjērs Guilo.
"Mēs neesam pieraduši redzēt pludmali šādā izskatā," viņš piebilda.
Francijā ieviestā karantīna bija smags trieciens arī La Baule restorāniem, kafejnīcā un tās 36 tūrisma nozares uzņēmumiem.
Sentpjēras viesnīcas ienākumi kopš karantīnas sākuma strauji kritušies, paziņoja tās īpašniece Veronika Begona. Tā martā nopelnījusi tikai 2000 eiro, salīdzinot ar mēneša vidējo rādītāju – 13 000. Aprīlī peļņa bijusi apaļa nulle, lai gan pērn šajā pašā periodā gūta 25 000 eiro peļņa.
Koronavīrusa krīze Francijas pludmales ciematu pārvērtusi par spoku pilsētu
La Baule-Escoublac pludmalēs Francijas Atlantijas okeāna daļas piekrastē savulaik rosījās cilvēku pūļi, kuri lielā skaitā apmeklēja kafejnīcas un vietējos veikaliņus. ...
"Redzēt viesnīcu dienu no dienas bez klientiem, tas ir ļoti sarežģīti, tāpat kā daudziem citiem mūsu nozarē," stāsta Begona.
La Baule galvenā darbība vienmēr bijusi vērsta uz tās pludmalēm, pavēstīja pilsētas mērs Īvs Meteriū, piebilsto, ka pilsēta un reģions nodrošinājis finansiālu palīdzību karantīnas laikā cietušajiem uzņēmumiem, ieskaitot arī tos, kuri paliks slēgti arī pēc 11.maija.
Mērs paziņoja, ka pludmales tik drīz netiks atvērtas, lai izvairītos no pandēmijas otrā viļņa.
"Cerēsim, ka pludmales sezona netiks zaudēta pavisam. Pastāv risks to atsākt pārāk ātri un tad nāksies atgriezties pie ierobežojumiem arī jūnijā vai jūlijā," prognozē mērs.
Karantīna ir smags trieciens Francijas tūrisma nozarei. Ārlietu ministra preses sekretārs Žans Baptiste Lemoins marta beigās paziņoja, ka gadījumā, ja karantīna turpināsies vēl trīs mēnešus, nozares zaudējumi palielināsies līdz 40 miljardiem eiro.