Miljardieris ar savu KHL klubu, marihuānas biznesu un Putinu kaimiņos: kas bija pašnāvību izdarījušais krievu uzņēmējs Dmitrijs Bosovs?
Par uzņēmumu grupas “Alltek” prezidenta krievu miljardiera Dmitrija Bosova pašnāvību tika ziņots 6. maija vakarā. Krievijas Izmeklēšanas komiteja apstiprināja, ka 52 gadus vecais vīrietis ar šaujamieroci tika atrasts Usova ciematā. Līķi uzgāja miljardiera atraitne un apsargs. Vēlāk uzņēmēja nāvi apstiprināja arī “Alltek” grupa. Ar ko bijis pazīstams Dmitrijs Bosovs, atgādina un skaidro ziņu portāls Meduza.io.
“Viņš bija aktīvs, emocionāls, vadīja dažādus uzņēmumus, visu laiku ar kādu naidojās, strīdējās, tad salīga. Bet nebija nekā tāda, kas varētu pamudināt viņu uz šādu soli. Pēdējās dienās viņam bija normāls noskaņojums. Viņš nenīka depresijā, nedzēra," Medusa.io stāstīja Bosova paziņa.
Laikrakstam “Komersant” avoti pavēstījuši, ka sākotnēji bažas par Bosovu radušās uzņēmēja sievai, kurai viņš beidzis atbildēt uz zvaniem un īsziņām.
Atgriezusies mājās viņa kopā ar apsargu aplūkoja novērošanas kameru materiālus un ieraudzīja Bosovu ieejam sporta centrā. Durvis bija aizslēgtas no iekšpuses, iekļūstot telpās, viņi atrada uzņēmēja līķi ar "Glock 19 Gen 4" pistoli rokā. Atvadu vēstuli uzņēmējs neesot atstājis.
Bosovs pēc "Forbes" datiem ieņēma 86. vietu Krievijas miljardieru sarakstā. Viņa bagātība tiek lēsta 1,1 miljarda ASV dolāru apmērā. Pēdējos sešos gados viņa bagātība pieaugusi. Miljardieris bija Vladimira Putina kaimiņš Rubļovkā, kur apmetās uz dzīvi 2002. gadā.
Biznesā startē laicīgi – deviņdesmitajos
Bosovs ar biznesu sāka nodarboties 1990. gados. Nodarbojās ar vairumtirdzniecību, bet pēc tam kļuva par "Trans World Group" (TWG) Maskavas biroja vadītāju. Firma kontrolēja lielākās Krievijas metalurģijas rūpnīcas, ziņo "The Bell".
1997. gadā Bosovs kļuva par Krievijas lielākās alumīnija rūpnīcas (Krasnojarskas alumīnija rūpnīca) līdzīpašnieku, bet 2000. gadā pārdeva savu paketi Borisam Berezovskim un Romānam Abramovičam.
Pēc aiziešanas no TWG un alumīnija rūpnīcas pārdošanas Bosovs nodibināja grupu “Allteks”, nodarbojās ar metalurģijas un naftas biznesu. “Alltek” grupā pašlaik ietilpst grupa “Sibantracit”, AG “Pečora”, "Artplay" un “Allteks Development”.
"Sibantracit" ir viens no lielākajiem koksa ogļu ražotājiem ar aktīviem Novosibirskas, Kemerovas un Amūras apgabalos. Pēc "Forbes" datiem Bosovam pieder 90% kompānijas.
Kad 2014. gadā bija krīze un neviens negribēja ieguldīt, Bosovs riskēja un sāka darbu pie "Austrumu ogļraktuvēm" (antracīta ražotājs).
Un tā sakrita, ka uz sankciju fona “Sibantracit” piepildīja visu Ziemeļkorejas tirgu. Šobrīd visi lielākie pasaules tērauda ražotāji ir “Sibantracit” klienti, 2018. gadā, intervijā ar RBP teica bijušais firmas ģenerāldirektors Maksims Barskis. Taču šobrīd, Covid-19 pandēmijas dēļ, uzņēmums nepiedzīvo vieglākos laikus.
“Sibantracit" ražo augstas kvalitātes ogles enerģētikas un ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī metalurģijas vajadzībām. Uzņēmums strauji attīstījās, tam arī bija lieli plāni saistībā ar ražošanas pieaugumu, Meduza.io skaidro AKRA analītiķis Iļja Makarovs. No 2015. līdz 2018. gadam ogļu cena pieauga, bet no 2019. gada sākās kritums, ko īpaši paātrināja pandēmija.
Tagad cenas turpina samazināties, krājumi ir daudz, noieta nav. Īstermiņa perspektīvas nav labas.
“Alltek” un “Sibantracit” ir nepubliskas kompānijas, tas ir, nepublicē finanšu pārskatus. “Sibantracit” mājaslapā teikts, ka grupas ieņēmumi 2018. gadā bija 162 miljardi rubļu. Toreizējais kompānijas direktors Maksims Barskis par uzņēmuma peļņu atbildēja tā: “Mēs ziņojām, ka peļņas nodoklis bija 8,4 miljardi rubļu, tātad mums ir peļņa. Ražojam augstas kvalitātes ogles, tas nodrošina stabilitāti."
2018. gadā kompānija ieguva gandrīz ceturtdaļu no Krievijas ogļu kopskaita – 24,1 miljonu tonnu. Pēc plāna līdz 2022. gadam ieguve ir jāpalielina vēl vairāk nekā divas reizes – līdz 58 miljoniem tonnu.
Ieinteresē ukraiņu biznesmeni
Pēc RBK datiem 2018. gada rudenī Bosovs apsvēra iespēju pārdot savus ogļu aktīvus.
Viens no pretendentiem bija Eduards Hudainatovs, kurš līdz 2012. gada maijam vadīja “Rosneft”, bet pēc tam bija tagadējā uzņēmuma vadītāja Igora Sečina vietnieks līdz uzsāka savu biznesu.
Tagad viņam pieder 75% “Koulstar” holdinga. Bosnova ogļu aktīvi ieinteresēja arī Ukrainas biznesmeni Sergeju Kurčenko, kurš pārcēlās uz Krieviju pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāžšanas.
Tiek uzskatīts, ka Kurčenko kontrolē ogļu piegādi no pašpasludinātajām separātistu republikām Ukrainas austrumos - tā dēvētajām "Luhanskas tautas republikas" un "Doņeckas tautas republikas".
Uzņēmums iespējamo pārdošanu ir noliedzis. Laikrakstos tika pat publicētas reklāmas, kur bija rakstīts “Netiek pārdots”.
Bet analītiķi atzīmēja, ka kompānija tomēr bija veikusi pirmspārdošanas sagatavošanu.
Paralēli tam, “Roseft” nolēma pārtraukt sadarbību ar Bosova projektu - dabasgāzes sašķidrināšanas rūpnīcas celtniecību Ņeneckas autonomajā apgabalā.
"Rosneft" pārstāvis to skaidroja sekojoši: “uzņēmums neredz projekta attīstības perspektīvu un izvēlas aiziet bez jebkādiem zaudējumiem un saistībām”.
Tad “Sibantracit” nomainīja ģenerāldirektoru, par kuru kļuva bijušais TNK-VR valdes loceklis Maksims Barskis.
“Komersanta” avoti toreiz pieņēma, ka Bosovs “vēlas atpūsties, nododot savas uzņēmumu grupas operāciju vadību uzticības personai”.
Nepārdomāti iesaistījies apjomīgos projektos
2020. gada sākumā Bosovam radās grūtības ar diviem lieliem projektiem.
2018. gadā preču maģistrāles paplašināšanai Āzijas-Klusā okeāna reģionā Bosovs ierosināja būvēt otro Severomuiskas tuneli bez budžeta finansējuma piesaistes.
Izmaksām bija jābūt 60 miljardu rubļu apmērā. 10-15 no tiem vajadzēja sagādāt “Sibantracit”, bet pārējo bija plānots aizņemties.
Pēcāk tāme gan pieauga divas reizes, savukārt projekta kreditori sāka iesniegt prasības pret “Sibantracit” tiesā. Pretenzijas pērnā gada beigās esot bijušas aptuveni 600 miljonu rubļu apmērā.
Projekts ir milzīgs, un “Sibantracit” gluži vienkārši var netikt ar to galā, turklāt aplēstās izmaksas ir tālu no reālajām, medijam “Komersant” pauda Analītiskās kredītreitingu aģentūras direktors Maksims Hūdzovs.
Aprīļa beigās “Sibantracit” pārstāve Marija Rožkova informēja, ka Severomuiskas tuneļa būvniecība ir īslaicīgi apturēta.
2020. gada februārī “Vostokugol” pēc “Komersanta” datiem sāka pārdot savu ogļu projektu Taimirā (Krievijas pussala), 6 miljardu vērtais aktīvs tika piedāvāts galvenokārt lielajām valsts kompānijām: “Rosteh”, “Rosatom” un pat “Rosneft”.
Saskaņā ar vienu no “Komersant” avotiem, kompānija bija “pārvērtējusi savus spēkus un nolēmusi atbrīvoties no projekta”.
Viens no izdevuma avotiem teica, ka Bosovs kopumā grib atbrīvoties no aktīviem Krievijā.
Aprīlī Bosovs arī sastrīdējās ar senu partneri – Aleksandru Isajevu, bijušo “Vostokugol” līdzīpašnieku.
6. aprīlī Bosova kompāniju tīmekļa vietnēs parādījās paziņojums, ka Isajevs atlaists no visiem līdz tam ieņemtajiem amatiem, un Isajeva fotogrāfijai klāt tika pievienots sarkans zīmogs ar vārdu “atlaists”.
Kā atlaišanas iemeslu preses dienests vispārināti nosauca virkni pārkāpumu, tostarp "nepatiesas informācijas izplatīšanu par mūsu darbību”.
Pēc Isajeva savas amatus zaudēja vēl divi vadītāji - Maksims Podmacovs, kurš vadīja Ogodžinskas ogļu kompāniju un Vadims Bugajevs.
Drīz Isajevs iesniedza tiesā prasību pret “Alltek”. Viņš vēlējās lai tiktu atsaukta apsūdzība par laupīšanu.
Marihuāna, hokejs, mediji un arhitektūras bizness
Bosovs nodarbojās ne tikai ar ogļu biznesu. 2007. gadā viņa dibinātā grupa “Allteks” uzsāka "Artplay" arhitektūras un dizaina centra izveidi.
2015. gadā kopā ar savu toreizējo partneri Aleksandrs Isajevs sāka biznesu arī Indonēzijā: viņu dibinātā grupa "Blackspace" nodarbojās ar ogļu ieguvi Kalimantānā un ferroniķeļa rūpnīcas izveidi.
Kā rakstīja vietējie mediji, kopumā indonēziešu projektos tika ieguldīti aptuveni 250 miljoni ASV dolāru.
2020. gada maija sākumā kļuva zināms, ka “Sibantracit” un “Vostokugol” īpašnieks ir investējis ASV legalizētās marihuānas tirgū.
Bosova startēšana šajā biznesā izgaismojās tiesas procesā, ko pret biznesmeni uzsāka uzņēmējs Frānsiss Račopi - ASV specvienības veterāns un Bosova kādreizējais darbinieks, kurš apsūdzēja miljardieri darba likumdošanas pārkāpšanā.
Boss aktīvi piedalījās marihuānas biznesa vadībā un pat apmetās uz dzīvi Beverlihilsā.
Prasītājs apgalvoja, ka ASV valdība izmeklējusi Bosova darbības un vismaz trīs reizes pratinājusi viņu.
Bosovs arī nodarbojās ar snovbordu un bija daļa no tā sauktās Nakts hokeja līgas, kas tika izveidota pēc Putina iniciatīvas (“Sibantracit” bija tās ģenerālsponsors).
Kopā ar premjerministru Mihailu Mišustinu un gubernatoru Andreju Vorobjovu Bosovs spēlēja arī amatieru hokeja komandā “Sportima” un bija Kontientālās hokeja līgas (KHL) kluba Novosibriskas „Sibir” valdes priekšsēdētājs un galvenais atbalstītājs. Bosova uzņēmums „Sibantransit” ir šī KHL kluba ģenerālsponsors.
Bosovs arī esot aizdevis naudu laikraksta “Vedomosti” iegādei mediju menedžerim Demjanam Kudrjavcevam, kuru jau 2008. gadā nodēvēja par savu draugu.
Šo aprakstījis arī medijs "The Bell". Kudrjavcevs pats saka, ka nauda izmantota, lai segtu “Vedomosti" zaudējumus, turklāt bijusi runa par summu mazāk par miljonu ASV dolāru. Aizņēmums Bosovam esot ticis atmaksāts.