Kā mainīsies pasaule pēc Covid-19 pandēmijas?
Eksperti visā pasaulē analizē, kā dzīvos cilvēce pēc šīs pandēmijas. Iespējams, būs jāpieņem, ka daudz kas būs citādi, un šo pārmaiņu vidū ir gan kritiskas pārdomas raisošas, gan visnotaļ pozitīvas.
Tiksimies attālināti
Amerikāņu lingvistikas profesore Debora Tanena uzskata, ka mainīsies tas, kā mēs redzam sevi vidē, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem.
“Tagad esam uzzinājuši, ka pieskaršanās priekšmetiem, fiziska atrašanās kopā ar citiem cilvēkiem un gaisa elpošana slēgtā telpā var būt bīstama. Cik ātri šī izpratne un piesardzība mazināsies, atkarīgs no konkrētiem cilvēkiem. Taču tiem, kuri šo laiku būs pārdzīvojuši, šis paradums pilnībā neiznīks nekad,” uzskata profesore.
Viņa prognozē, ka var ieviesties paradums sasveicinoties vairs nelietot rokasspiedienu. Visticamāk, arī daudz biežāk mazgāsim rokas.
Tāpat arī var būt, ka fiziskas klātbūtnes vietā biežāk izvēlēsimies kontaktēšanos attālināti. “Tā vietā, lai jautātu “Kāpēc man tas jādara internetā?” tagad mēs vaicāsim: “Vai ir būtisks iemesls, kāpēc tas būtu jādara personiski, nevis internetā vai pa telefonu?”,” uzskata Tanena.
Jauna veida patriotisms
Amerikāņu politikas zinātņu profesors Lorenss Šrads uzskata, ka vismaz ASV patriotisms bieži ir saistīts ar bruņotajiem spēkiem, taču ar ieročiem nevar nogalināt vīrusu.
Tāpēc iespējams, ka par jaunajiem mūslaiku varoņiem kļūs medicīnas sistēmas darbinieki un viņus godinās tāpat kā kara varoņus un veterānus vai neatkarības cīnītājus. Tieši viņiem tiks sociālās garantijas, viņiem par godu cels pieminekļus un radīs svinamdienas. “Iespējams, Amerikas patriotisma demilitarizācija un tautas mīlestība būs viena no labajām lietām, kas radīsies pēc visas šīs globālās sērgas,” spriež Šrads.
Solidarizēsimies un kļūsim draudzīgāki
Psiholoģijas profesors Pīters Kolmans no ASV apgalvo, ka pie labajām pārmaiņām noteikti minama polarizācijas mazināšanās un solidaritātes palielināšanās sabiedrībā. Tas var izklausīties diezgan ideālistiski, taču viņš uzskata, ka šādām prognozēm ir nopietns pamatojums.
Cilvēki, saskārušies ar kopēju ienaidnieku, vairs nedomā par savstarpējām atšķirībām un velta visu enerģiju cīņai ar kopējām grūtībām. Turklāt pētījumi liecina, ka šādas globālas pārmaiņas, kas satricina visu sabiedrību, var mainīt arī politisko vidi. Arī Latvijā vērojami daudzi klusie varoņi, par kuriem iepriekš plaši nebija zināms. Tieši viņi gādā pusdienas mediķiem vai zupu kaimiņiem pašizolācijā.
Vairāk gatavosim ēst mājās
Jeilas universitātes vēstures profesors Pols Frīdmans vērš uzmanību, ka tagad, kad ēstuves daudzviet pasaulē slēgtas vai vismaz būtiski ierobežota to darbība, cilvēki sākuši vairāk gatavot maltītes mājās un, iespējams, daudziem pat iepatiksies šī nodarbe.
Profesors prognozē, ka arī pēc karantīnas beigām Eiropā un ASV restorānu un kafejnīcu skaitam vajadzētu būtiski samazināties – vismaz uz kādu laiku noteikti. Daudzi piedāvā piegādes mājās, un slaveni pavāri rīko kulinārmācībšovus internetā. Arī mūsu pašu Mārtiņš Sirmais darbdienu vakaros pulksten 18 gatavo Facebook tiešraidē Vakariņas Rimi virtuvē kopā ar Mārtiņu Sirmo. Turklāt tiešsaistē viņam var uzdot jautājumus.
Profesionāļi, nevis TV šovu zvaigznes
ASV Jūras spēku koledžas starptautisko lietu profesors Toms Nikolss apgalvo, ka šī pandēmija piespiedusi novērtēt, cik svarīgi ir savas nozares eksperti. Domājoši cilvēki vēlas dzirdēt informāciju nevis no TV šova zvaigznes, bet medicīnas profesionāļa.
Nikolss arī izsaka cerību, ka pēc šīs krīzes kļūsim atbildīgāki un sapratīsim, ka darbs valdībā un politikā ir domāts nopietniem profesionāļiem, tāpēc gudrāk un nopietnāk izvēlēsimies, par ko balsot vēlēšanās.
Būs mazāk individuālisma
Ņujorkas universitātes socioloģijas profesors Eriks Klinenbergs uzskata, ka pandēmijas dēļ beigsies hiperindividuālisma laikmets un sabiedrība var tikt pastumta arī autoritārisma virzienā.
Tomēr nav teikts, ka šis sliktākais scenārijs piepildīsies. Var arī gadīties, ka notiks pārorientēšanās un vienkārši vairāk uzmanības tiks veltīts sabiedrības kopējam labumam – īpaši veselības aprūpei. Cilvēki sapratīs, cik ļoti saistītas ir visu mūsu dzīves, ka nevaram izdzīvot cits bez cita un jādomā vairāk kolektīvā aspektā.
Izaicinājums reliģijai
ASV kristīgo liberālo vēlētāju kustības Vote Common Good stratēģiskā direktore Eimija Salivana atzīst, ka visas reliģijas daudzos laikos saskārušās ar vajāšanām vai citām grūtībām. Taču vēl nav bijis gadījums, kad visām vienlaikus būtu radušās tik lielas problēmas. Karantīnas apstākļi mainīs mūsu izpratni par to, kas ir reliģiskā prakse. Iespējams, ieraudzīsim jaunas iespējas, kā piedalīties dievkalpojumos attālināti vai citos veidos.
Te jāpiebilst, ka reliģiskajiem fundamentālistiem ir mazākas iespējas pārdzīvot koronavīrusu. Piemēram, daudzi Izraēlas ultraortodoksālie jūdaisti atsakās pakļauties pulcēšanās ierobežojumiem, vienīgo informāciju gūst teju tikai no Toras, bet iznākumā viņu vidū infekcija izplatās daudz straujāk.
Pārcelšanās internetā
Vēl ne tik sen bieži bija dzirdama kritika, ka bērni un arī pieaugušie par daudz sēž telefonos un datoros. ASV žurnāla Reason galvenā redaktore Katerina Mangu-Vorda vērš uzmanību uz to, ka pandēmijas laikā svarīga mūsu dzīves daļa ir pārcēlusies uz interneta vidi. Un cilvēki tuvākajā nākotnē var negribēt atgriezties pie iepriekšējiem paradumiem.
Ne mazums ģimeņu saviem bērniem izvēlēsies attālinātās mācības, studentiem lekcijas online vidē šķitīs pievilcīga alternatīva. Arī darbinieki, pamēģinot strādāt no mājām, nākotnē var dot priekšroku šādam darba veidam. Tikšanās, sarunas – daudz kas no fiziskās vides pārcelsies uz virtuālo. Tiesa, saskandināt glāzi ar draugiem ekrānā tomēr būs jocīgi, bet, starp citu, itāļi to jau dara. Būs ne mazums cilvēku, kam virtuālās pasaules daudzveidība kļūs par jaunu atklājumu.
Arī vizīte pie ārsta var notikt attālināti
Daudzi Latvijā tomēr ir atzinuši e-receptes priekšrocības, bet Pensilvānijas universitātes zinātniece Ezeskiela Emanuela vērš uzmanību uz to, ka šīs pandēmijas laikā būs pamanītas attālināto medicīnas pakalpojumu priekšrocības.
Pacienti sapratīs šīs sistēmas priekšrocības – videosaruna aiztaupa braukšanu pie ārsta, nevajag gaidīt rindā pie mediķu kabinetiem, ietaupās arī medicīnas darbinieku laiks, un viņi to var veltīt smagākiem pacientiem. Arī Latvijā jau tagad ir ārsti, kas piedāvā konsultācijas attālināti.
Starp citu, vēl pirms pandēmijas šādu progresīvu soli pirmā Eiropā spēra pilnīgi cita nozare – no pagājušā gada 1. jūlija portālā latvijasnotars.lv konsultācija pie notāra iespējama videorežīmā. Notariālās darbības var veikt attālināti, vairs nevienam, kurš, piemēram, atrodas ilgstošā prombūtnē ārvalstīs, nav jāmēro ceļš uz Latviju, lai, piemēram, izdotu pilnvaru.
Izglītības nozīme atkal pieaugs
Kalifornijas bezpeļņas organizācijas YIMBY Law rīkotājdirektore Sonja Trausa atgādina, ka daudzus gadus izglītības un zināšanu prestižs sabiedrībā bija krities. Tagad sabiedrība lieliski redzēs, cik liela nozīme ir izglītībai. Atšķirībā no tabakas kaitīguma vai klimata pārmaiņām, par kuru svarīgumu daudzi joprojām šaubās, koronavīrusa sekas redzamas acumirklī. Trausa prognozē, ka vismaz tuvākos 35 gadus sabiedrības uzticēšanās veselības speciālistiem būs augsta.
Protams, tepat Latvijā var redzēt, ka ir arī cilvēki pat ar augstāko izglītību, kas apšauba pat Covid-19 eksistenci. Tomēr laika gaitā pierādīsies faktos balstītu zināšanu un spriestspējas spēks. Un jau tagad patīkami pārsteidz cilvēki, kuri, apzinoties, ka paši nav speciālisti, paziņo, ka tieši tāpēc ieklausīsies ekspertos, nevis Facebook bļauros.
Orientēšanās uz vietējo tirgu
Zambijas ekonomiste Dambisa Mojo (strādājusi Pasaules Bankā un citās starptautiskās institūcijās) uzskata, ka pandēmija piespiedīs korporācijas pārdomāt globālā un vietējā tirgus priekšrocības un trūkumus. Pāreja pie lokālās tirdzniecības ļaus mazināt atkarību no pasaules tirdzniecības sistēmas. Tiesa, tas neizbēgami palielinās gan korporāciju izdevumus, gan arī cenas patērētājiem.
Tomēr Latvijā jau tagad vērojama tieši mazajiem uzņēmējiem labvēlīga tendence – sociālajos tīklos daudzi piesakās zemnieku un citu ražotāju piedāvājumam, lai nevajadzētu doties uz lielveikalu. Piemēram, Cēsu maiznieks Agnis Elperis atzīst, ka agrāk domājis, ka viņa darbs būs lēns un mierīgs, bet tagad pat nezina, kā tikt galā ar lielo pieprasījumu. Viņam uz pakomātu pasūta gan lielos maizes kukuļus, gan izejvielas, lai ceptu paši.
Trūcīgākajiem mazāk iespēju
Hārvarda universitātes profesore Teda Skokpola prognozē, ka šī krīze tikai palielinās atšķirību starp turīgajiem un tiem, kuri nopelna mazāk. Finansiāli veiksmīgajiem arī turpmāk būs stabili ienākumi, pārtika viņiem tiek piegādāta tieši pie namdurvīm – ne visiem ir šādas iespējas. Protams, liela daļa saskarsies ar bezdarbu, ienākumu zaudēšanu, būs daudz ģimeņu, kurās tikai viens turpina saņemt algu.
Sabiedrības daļai, kurai ir sliktāka izglītība un mazāki ienākumi, ir arī mazāk iespēju strādāt no mājām. Un tieši viņiem ir lielāks risks ciest no Covid-19. Viņu bērniem ir mazāk iespēju saņemt izglītību attālināti un veiksmīgi mācīties no mājām – un daļēji te nozīme ir arī tehnoloģiskajai nevienlīdzībai. Latvijā aprīļa sākumā vēl 2000 skolēnu trūka attālinātajām mācībām nepieciešamo viedierīču.
Tiesa, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar partneriem martā sagādāja 5000 viedierīču skolēniem, taču tagad pienākušas ziņas, ka ir daudzbērnu ģimenes, kurās ir viena vai divas ierīces, bet bērni ir pieci un vairāk.
Uz parku lielveikala vietā
Arhitektūras kritiķe Aleksandra Lange no Ņujorkas uzskata, ka pandēmijas laikā parki un citas līdzīgas vietas ieguvušas jaunu nozīmi. Lielpilsētās pastaigu vides funkciju jau vairākus gadus pildīja tirdzniecības centri, taču tagad cilvēki no jauna atklāj parkus un mežus.
Šis raksts un daudz kas cits "Kas Jauns Avīzes" speciālizlaidumā:
