Šodienas aizliegumi glābj ekonomiku nākotnē
Gan uzņēmēji, gan ekonomikas teorētiķi ceļ trauksmi, ka Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi nodarīs daudz lielāku ļaunumu nekā pats vīruss. Bizness un nodarbinātība cieš, īpaši tūrismā, taču tā vietā, lai klausītos nākotnes pareģojumos, šoreiz var ieskatīties pagātnē.
Vēstures mācībasPirms vairāk nekā gadsimta cilvēce pārdzīvoja iepriekšējo pandēmiju – spāņu gripu, kas izcēlās 1918. gadā un laupīja 50 miljonu dzīvību. To pārslimoja gandrīz trešā daļa pasaules, un katrs desmitais inficētais nomira.
Toreiz tāpat kā tagad
Tāpat kā tagad arī toreiz slēdza veikalus, rūpnīcas, nēsāja maskas, izmantoja pašizolāciju, bija vietas, kur rīkojās ātrāk, bija tādas, kur līdzīgi mūsdienu Zviedrijai un Baltkrievijai nogaidīja.
Iesākumā visiem bija vienlīdz slikti, taču normālās sliedēs dzīve ātrāk atgriezās tur, kur glāba cilvēkus, nevis ekonomiku (kam bez cilvēkiem jēgas nav), raksta BBC.
“Pilsētās, kur īstenoja apņēmīgus un neatliekamus pasākumus, ekonomiskās aktivitātes kritums bija ne lielāks kā citur. Toties pēc pandēmijas beigām tā auga straujāk,” norāda ekonomisti no ASV Federālo rezervju sistēmas (valsts centrālā banka) un Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta.
Vinnēja, kas nekavējās
ASV no spāņu gripas nomira vairāk nekā pusmiljons. Pandēmija pār Ameriku nāca no austrumiem uz rietumiem, divos viļņos – pavasarī un ziemā. Rietumkrasts, tostarp Losandželosa un Sietla, redzēja, kas notiek austrumos, un nolēma rīkoties. Turklāt tas bija laikā, kad ekonomikai nebija mūsu iespējas ar internetu un daudziem attālinātu darbu.
Tāpat kā tagad slēdza skolas, teātrus, baznīcas, aizliedza pulcēšanos, apturēja sabiedrisko transportu, ierobežoja tirdzniecību, ieviesa fizisko distancēšanos, veicināja higiēnu.
“Tie, kas nekavējās, nākamajā gadā pēc epidēmijas panāca daudz būtiskāku rūpnieciskās ražošanas un banku aktīvu pieaugumu nekā citās pilsētās. Ekonomiskais efekts bija nozīmīgs,” atklāts pētījumā.
Nozīme katrai dienai
Pētnieki norāda, ka desmit dienu starpība karantīnas ieviešanā deva nodarbinātības pieaugumu rūpniecībā par 5% pēc epidēmijas. Papildu 50 dienas ierobežojumu vēlāk pārvērtās par 6,5% vairāk darba vietu.
Spāņu gripa samazināja ASV rūpniecisko ražošanu par 18 procentiem, taču bez karantīnas būtu daudz sliktāk. Pētnieki atzīst atšķirību starp abām pandēmijām, proti, spāņu gripa pļāva jaunos un darbaspējīgos. Tomēr līdzīgā ar mūsdienām ir vairāk.
“Valstis, kuras nekavējoties ieviesa karantīnu, tostarp Taivāna un Singapūra, ne tikai ierobežoja infekcijas izplatīšanos. Šķiet, tām izdevies nogludināt arī pandēmijas visnepatīkamākās ekonomiskās sekas,” norāda pētnieki.
Pat Tramps maina viedokli
Pat ASV prezidents Donalds Tramps, kurš sākotnēji bija skeptisks par ierobežojumiem un jauno koronavīrusu pārāk nopietni neuztvēra, ir mainījis domas. Tagad viņš parādījies TV ekrānā uz fona biedējošam grafikam – bez karantīnas varētu nomirt vairāk nekā divi miljoni amerikāņu, bet ar ierobežojumiem ir cerība nepārsniegt 240 tūkstošus.
Laikus ieviesti stingrie ierobežojumi novērš strauju saslimstības un mirstības augšupeju. Redzot pārpildītas slimnīcas un morgus, patērētāji tikpat sēdēs mājās, nevis steigsies uz izpārdošanām.
Tie, kas tagad sludina, ka karantīna traucē viņu biznesam, ir gatavi upurēt savus pircējus īslaicīgam labumam. Un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko pompozais paziņojums, ka labāk mirt stāvus nekā dzīvot uz ceļiem, viņa valstij var dārgi maksāt.
Šis raksts un daudz kas cits "Kas Jauns Avīzes" speciālizlaidumā:
