Noplok zviedru miers par valsts izvēlēto ceļu cīņai ar infekciju; bažījas arī atbildīgie

Stārtapu uzņēmējs un tehnoloģiju jomas darbinieks Magnuss Bondesons, kura māte dzīvo vienā no Upsalas veco ļaužu namiem, dažas dienas pēc tam, kad tika noteikts privātu vizīšu aizliegums, sāka just satraukumu, vēstī “The Guardian”. “Viņi [pansionāta darbinieki] bija sazvanāmi pa “Skype” un es redzēju divus darbiniekus bez maskām un cimdiem,” viņš klāsta.

“Kad piezvanīju vēl pēc divām dienām, izjautāju cilvēkus un vaicāju, kāpēc viņi nelieto maskas, uz ko viņi atbildēja, ka tikai ievēro norādes,” saka Bondesons. Šajā pašā nedēļā Zviedrijas nacionālajos medijos izskanēja vairākas ziņas par to, cik smagi jaunais koronavīruss sācis skart pansionātus. Simtiem saslimšanas gadījumu ir fiksēti kā Stokholmā, tā arī pansionātos citviet valstī.

Kopš tā ir pieaudzis pret valdību izdarītais spiediens paskaidrot, kā tas nākas, ka, neraugoties uz izvirzīto mērķi no Covid-19 pasargāt vecāka gadagājuma cilvēkus, trešdaļa mirušo ir tieši cilvēki no aprūpes namiem.

Arī parasti nesatricināmais valsts epidemiologs Anderss Tegnels publiski atzinis, ka situācija šajās iestādēs ir satraucoša. “Šī ir mūsu lielā problēmu joma,” sacīja Tegnels, kurš sadarbībā ar valdību izstrādāja Zviedrijas vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanas stratēģiju, paredzot, ka nekādi stingri pasākumi netiek ieviesti, taču cilvēki ir lūgti izvairīties no nevajadzīgiem ceļojumiem, strādāt no mājām un izolēties, ja ir vecumā virs 70 vai jūtas slimi.

Šajā pašā dienā to, ka situācija ir nopietna, atzina arī Zviedrijas premjerministrs Stefans Lēvens, norādot, ka būs jāpastiprina aizsardzība, kā arī nosakot Veselības inspekcijas pārstāvjiem izmeklēt notikušo.

Infektoloģe Lēna Einhorna, kura ir viena no skaļākajām Zviedrijas koronavīrusa apkarošanas stratēģijas kritiķēm, izdevumam “Observer” sacīja: “Viņiem [valdībai] jāatzīst, ka tā ir liela izgāšanās, ja reiz viņi visu laiku ir sacījuši, ka galvenais mērķis ir pasargāt seniorus. Bet dīvaini ir tas, ka viņi aizvien neapzinās iespējamo ceļu. Viņi saka, ka ir ļoti žēl par notikušo, ka veic izmeklēšanu un ka tas ir personāla apmācības jautājums, taču neatzīst, ka viens no faktoriem ir persimptomātiskā vai asimptomātiskā izplatība.”

Veselības jomas pārstāvji aizvien balsoties uz uzskata, ka inficētie bez simptomiem aplipina tikai ļoti mazu daļu līdzcilvēku, turklāt ieteikumos pansionātu pārvaldītājiem un darbiniekiem esot teikts, ka viņiem nav jāvalkā maskas vai kādi citi aizsardzības līdzekļi, ja viņiem nav aizdomu, ka jāstrādā ar inficētu pacientu. Taču sajūtoties neveseliem, darbiniekiem pašiem ir jāpaliek mājās.

“Tur, kur es strādāju, masku nav vispār, un mēs darbojamies ar visneaizsargātākajiem cilvēkiem,” medijiem anonīmi atklāja viena no pansionāta darbiniecēm, atklājot, ka viņiem nav arī roku dezinfekcijas līdzekļu, bet gan tikai ziepes. “Tas arī viss. Visi par to satraucas. Mēs visi esam satraukušies,” viņa sacīja.

Infektoloģe Einhorna ir pārliecināta, ka Zviedrijā ir vairāk apstiprināto gadījumu pansionātos nekā Norvēģijā un Somijā, jo Zviedrija lēma neslēgt ciet skolas, bērnudārzus un restorānus, kā arī bārus. “Nav tā, ka tas [infekcija] iet no viena pansionāta uz otru. Katrā pansionātā tā nonāk atsevišķi,” viņa skaidroja.

Satraukts ir arī Bondesons, kura mātei ir demence. “Viņa saprot lielāko daļu, ko viņai saka, taču laiku pa laikam viņai ir īslaicīgi atmiņas zudumi. Arī viņu izbrīna tas, ka nav sejas masku. Viņa domā, ka ir ļoti skumji būt tur ieslēgtam un nezināt, kad šis viss beigsies,” saka dēls.

Zviedrijas pieeja Covid-19 krīzei

Jauns.lv jau vēstīja, ka Zviedrijas valdība, balstoties uz ekspertu izpētes rezultātiem, secināja, ka labākais ceļš ekonomikai un veselības aprūpei, un galu galā valsts pilsoņiem, ir daļējas pūļa imunitātes rašanās. Kas nozīmē, ka pēc izslimošanas daļai sabiedrības rodas imunitāte pret vīrusu.

Iedzīvotājiem ir jāievēro sociālā distancēšanās un jāatsakās no lieliem publiskiem pasākumiem, kā arī nevajadzīgiem ceļojumiem. Tāpat iedzīvotājiem teikts mazgāt rokas, būt atbildīgiem pret sevi un citiem, taču stingri pasākumi ieviesti netiek. Pašizolācija tiek rekomendēta tikai riska grupām – gados veciem cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kā arī tiem, kuriem ir inficēšanās simptomi. Lieli uzņēmumi ir slēgti, taču daudzi turpina darbu. Skolas Zviedrijā ir vaļā, strādā veikali, kafejnīcās un restorānos sēž apmeklētāji, bet parkos staigā vecāki ar bērniem, kamēr uz soliņiem skūpstās pārīši.

Zviedrijas premjers Stefans Lēvens, uzrunā televīzijā vēršoties pie pilsoņiem, brīdināja, ka saslims daudzi, bet daudziem nāksies atvadīties no saviem tuviniekiem. Valsts vadošais infektologs Anderss Tegnels paziņoja, ka lielākajai daļai zviedru ir jāizslimo Covid-19, lai varētu rasties kolektīvā imunitāte. Saskaņā ar aptaujām, aptuveni 80% iedzīvotāju piekrīt šim eksperimentam, vēstī “Newsru.com”.

Zviedri ar valdību ir vienisprātis, ka stingru karantīnas pasākumu laikā epidēmijai būtu mazāks mērogs, taču ekonomika ciestu katastrofālus zaudējumus, kā rezultātā nomirtu vēl vairāk.

Lūk, kāpēc…

Interneta izdevums norāda, ka no Eiropas modeļa (stingra karantīna) sagaidīja to, ka tas palīdzēs palēnināt vīrusa izplatību sabiedrībā, kas nozīmē, ka īstermiņa perspektīvā tas palīdzēs samazināt spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu – nebūs vajadzīgs liels gultu skaits reanimācijā, tāpēc nomirušo skaits samazināsies. Tomēr jau tagad esot redzams, ka šādas pieejas rezultāti ir visai pieticīgi, ja ņem vērā mirušo skaitu uz miljonu iedzīvotāju tajās Eiropas valstīs, kur epidēmija sākās aptuveni vienā un tajā pašā laikā.

Ap Lieldienām Spānijā uz katru miljonu iedzīvotāju bija 363 mirušo, Itālijā – 322, Beļģijā – 311, Francijā – 212, Nīderlandē – 154, Lielbritānijā – 145, Zviedrijā – 88, Dānijā – 46.

Kā raksta lielākais zviedru laikraksts “Dagens Nyheter” – jo lēnāk izplatās vīruss, jo lēnāk notiek kolektīvās imunitātes veidošanās. Tāpat pastāv jaunu epidēmijas viļņu risks. Ja tas notiks pēc ierobežojumu atcelšanas, iespējams milzīgs uzliesmojums. Un atkal būs daudz upuru, radīsies liels pieprasījums pēc gultām intensīvajā terapijā.

Zviedrijas modelī tikmēr vīruss izplatās ātrāk. Sākumā mirstība būs augstāka, palielināsies veselības aprūpes sistēmas noslodze un vajadzība pēc vietām reanimācijā, bet vēlāk mirstības rādītāji izlīdzināsies un sāks krist. Šobrīd tā arī notiek – mirstība Zviedrijā pagaidām ir augsta, bet vietējie eksperti domā, ka, salīdzinot mirstību ar šo pašu periodu 2019. gadā, mirušo skaits nav krasi augstāks.

Tikmēr stingri karantīnas pasākumi novedīs pie lielas ekonomikas samazināšanās, masu bezdarba, nācijas veselības pasliktināšanās, psihisku saslimšanu pieauguma un galu galā nāves, taču nevis tādas, kuru būs izraisījusi koronavīrusa infekcija, bet gan sirds-asinsvadu saslimšanas dēļ, vēža un citu slimību dēļ. Turklāt iebiedēta sabiedrība pārstāj patērēt. Pilnīga ikdienas dzīves apturēšana un aizliegums iziet no mājām var radīt ļoti smagas ekonomiskas sekas, brīdina zviedru ekonomisti.

Zviedrijas sabiedrības vairākums tikmēr ir mierā ar faktu, ka daļa veco cilvēku nomirs ātrāk, nekā būtu cerēts. Piemēram, nevis 90 gados, bet 87, taču viņi uzskata, ka šīs nāves nebūs veltīgas, jo daudzu jaunu, 40-60 gadus vecu, cilvēku nāve būtu daudz traģiskāka.

Linkopingas Universitātes Biomedicīnas un klīnisko pētījumu nodaļas galvenais ārsts un profesors Jonijs Ludvigsons veicis aprēķinus pēc vairākiem kritērijiem un secinājis, ka dzīves apstādināšana pēc Eiropas modeļa ar lielu iespējamību var novest pie tā, ka tuvākajos gados palielināsies mirstība un cilvēki zaudēs vairāk dzīves gadu, nekā tas notiks pēc zviedru modeļa.

Zviedru zinātnieki uzsver, ka ir nepieciešams izstrādāt pūļa imunitāti, sākotnēji to panākot jaunu cilvēku vidū, pretējā gadījumā epidēmija plosīsies visu laiku, līdz neradīsies iespēja vakcinēt lielāko sabiedrības daļu. Kā zināms, tiek paredzēts, ka vakcīna labākajā gadījumā būs gatava tikai pēc gada. Savukārt lai neradītu lielu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu, pašizolācija jāievēro tiem, kuri vecāki par 65-70 gadiem, kā arī cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.

“Jo ātrāk cilvēki, kuri nav riska grupā, atgriezīsies pie normālas dzīves un sāks patērēt, glābjot uzņēmumus no bankrota, bet sabiedrību no masu bezdarba, jo labāk. Valdībai ir jādemonstrē spēks, aktīvāk un spēcīgāk nekā agrāk cīnoties ar krīzi. Bet ar koronavīrusa stratēģiju lai strādā Sabiedrības veselības departaments,” raksta ārsts un profesors.

Jāatgādina, ka sākotnēji arī Lielbritānija bija iecerējusi iet šo ceļu, taču tad no šīs pieejas atteicās