Lietuvas prezidents Nausēda aicina sabiedrībai būt kā vienai dūrei

Pēc viņa sacītā, pašlaik situācija tiek kontrolēta, bet būtu naivi domāt, ka saslimušo skaits Lietuvā īpaši nepieaugs, vērojot, kas norisinās apkārtējās valstīs.

"Es ļoti gribētu, lai cilvēki turētos pie principa - sargāsim sevi, sargāsim citus, īpaši tos, kuri pakļauti lielākam riskam vecuma vai citu iemeslu dēļ. Šobrīd mēs visi neatkarīgi no ieņemamajiem amatiem varam kļūt par atbildīgiem savas valsts pilsoņiem. (..) Šis vīruss ir uzcēlis daudzas sienas - negaidīti radījis sienas starp valstīm, starp pilsētām, starp ģimenēm, taču tās es sauktu par medicīniskām sienām, turpretī psiholoģiskajām vai pilsoniskajām sienām, gluži pretēji, būtu jāsagrūst. Mums visiem tagad jābūt kā vienai dūrei, kā vienai ģimenei," uzsvēris prezidents.

Nausēda atzinis, ka valstī pastāv zināmas problēmas, kas saistītas galvenokārt ar loģistiku, ar nepieciešamo medicīnisko preču un reaģentu piegādi, bet piebildis, ka kritikai jābūt ļoti konkrētai un konstruktīvai, neizraisot lieku rīvēšanos, dažkārt arī ar politisku pieskaņu.

"Neraugoties uz visu, gan mediķu kopiena, gan pašvaldību vadītāji, gan valdība dara visu, lai rīcība būtu koordinēta, lai nevajadzīgas rīvēšanās nebūtu," viņš uzsvēris, piebilstot, ka censties to novērst savā ziņā ir arī viens no prezidenta pienākumiem, savukārt vainīgo meklēšanai pietiks laika pēc tam, kad krīze būs pārvarēta.

Jautāts, cik ilgs laiks, viņaprāt, būs vajadzīgs koronavīrusa ierobežošanai, Lietuvas prezidents uzsvēris, ka konkrētu termiņu prognozēšanai šobrīd nav īpaša zinātniska pamatojuma un var vienīgi orientēties pēc citu valstu pieredzes.

Pēc viņa teiktā, lai gan Ķīnas un Dienvidkorejas gadījumi ir ļoti atšķirīgi, abu valstu piedzīvotā situācija vedina domāt, ka akūtu slimības uzliesmojumu varētu apturēt trīs vai pat četru mēnešu laikā.

"Taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka problēma pārstās pastāvēt, jo inficēšanās risks saglabāsies un būs jāievēro stingra kārtība, lai to neizplatītu," norādījis Nausēda.

"Tā nekādā gadījumā nebūs atgriešanās punktā A, kur atradāmies pirms tam, atgriešanās pie normāliem apstākļiem. Kādu laiku būs nepieciešami pastiprināti piesardzības pasākumi - vienkārši tādēļ, lai pirmajam koronavīrusa vilnim nesekotu otrais vai trešais," viņš piebildis.

"Šobrīd ir ļoti svarīgi, lai mēs arī paši varētu kaut ko darīt kopējam labumam. Vai palīdzēt ar atbildīgu rīcību, vai ar naudu - tas jau vairs nav tik būtiski," uzsvēris prezidents. "Ticiet - šo krīzi var pārvarēt un tā tiks pārvarēta, un es ticu, ka tas tiks izdarīts par mazāko iespējamo cenu un ar mazāko iespējamo risku. Un mums tā ir iespēja ne tikai svētku reizē, bet arī pārbaudījumu situācijā sajusties kā īstiem savas valsts pilsoņiem, kuri vairāk par visu mīl Lietuvu."

Kā norādījis Nausēda, pašlaik ir īpaši svarīgi rūpēties par mediķiem, kuriem jāgādā ne tikai par koronavīrus pacientiem, bet arī par daudziem citiem slimniekiem, tādēļ ir svarīgi, lai mediķu kopiena justos droši.

Vienlaikus viņš atgādinājis, ka pašreizējā situācijā dažām Lietuvas pašvaldībām jāiztur lielāka loģistiskā slodze nekā citām, un pieminējis Klaipēdu, kurai nākas pieņemt prāmjus ar repatriantiem un arī citu valstu pilsoņiem, kuri atgriežas mājās caur Klaipēdas ostu, un tam vajadzīgi gan cilvēkresursi, gan finanses, gan konkrēta rīcība, tādēļ arī šādām pašvaldībām būtu jānovirza lielāki resursi.

Vaicāts, cik lielā mērā valsts gatava saistībā ar koronavīrusa krīzi iekļūt parādos, prezidents uzsvēris, ka ir svarīgi glābt gan uzņēmējdarbību, gan - vēl būtiskāk - cilvēku darba vietas un ieņēmumus.

"To apliecina nesen pieņemtais plāns, kas paredz gan īslaicīgus, gan ilglaicīgus pasākumus un attiecīgus finanšu resursus to īstenošanai. Pašlaik varam stingri apliecināt, ka Eiropadome, Eiropas Savienības institūcijas ir gatavas sniegt visu nepieciešamo rīcības brīvību, jo ES līderi lieliski apzinās apdraudējumus, ko vīrusa izplatība rada ekonomikai," norādījis Nausēda.

Pēc viņa sacītā, krīzes plāna mērķis ir ne vien risināt pašreizējo situāciju, bet gādāt arī par nākotni, jo katra krīze reiz beidzas un jādomā par to, uz kādiem principiem balstīt ekonomiku pēc tam, kad tā būs pārvarēta.

Vienlaikus prezidents atzinis, ka krīzes situācija atklājusi vienas uzņēmēju daļas patieso seju.

"Sarežģīti apstākļi liek nokrist maskām," viņš norādījis, aicināts komentēt informāciju, ka daļa uzņēmēju atraduši iespējas palīdzēt sabiedrībai, piemēram, nopērkot plaušu ventilēšanas iekārtas, tikmēr citi apturējuši maksājumus un pat mudinājuši darbiniekus melot par kontaktiem ar inficētām personām, kādu patiesībā nav bijis.

"Viena lieta ir runāt par sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību laikā, kad ekonomika aug par 4-5%, kad nav inflācijas, kad cilvēkiem ir darbs, kad mēs vienkārši izbaudām dažādas ekonomikas pieauguma sniegtas priekšrocības, bet tai brīdī, kad tiešām rodas milzīgs apdraudējums ekonomikai, var ieraudzīt, kas kurš ir," spriedis Nausēda, piebilstot, ka viņam šie piemēri saistās arī ar pēdējo mēnešu laikā Lietuvā pieredzētajām ekoloģiskajām problēmām, ko izraisījusi uzņēmēju bezatbildība.

"Vieni uzņēmēji šobrīd vaicā, kā viņi var palīdzēt sabiedrībai, ko viņiem vajadzētu ražot, kur pārskaitīt savus līdzekļus, tikmēr citi (..) mudina darbiniekus melot, cerēdami bez jebkāda pamata saņemt valsts atbalstu," viņš atzinis.

"Pēdējo gadu laikā taču uzņēmējdarbība pieredzējusi tiešām iespaidīgu pieaugumu, un mēs to labi redzējām pēc peļņas rādītājiem, kuri dažās nozarēs gadiem ilgi pārsniedz vidējos. Vai tiešām ir tā, ka jau pēc zināma nedēļu vai divas ilga ekonomiska krituma visa nauda paspējusi izgarot? Vai tiešām nav rezervju, kas uzņēmumiem ļautu vismaz necelt paniku? Būsim adekvāti, būsim pilsoniski, apzināsimies biznesa atbildību pret sabiedrību," aicinājis prezidents.

Lūgts novērtēt Eiropas Savienības sadarbību krīzes apstākļos, viņš atzinis, ka šī pieredze ir visai pretrunīga.

"Vienmēr esmu uzskatījis, ka Eiropas Savienību veido tautas, valstis, kuras nodod zināmas atbildības jomas kopīgām institūcijām. Kad tad vēl, ja ne tagad mēs varam noskaidrot, kas patiesībā ir Eiropas Savienība?" norādījis Nausēda.

"Šobrīd izšķiras, vai ES ir ģimene, vai arī vienkārši daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju biedrība. Ģimenē brālis parūpēsies par māsu, tētis par mammu, mamma par bērniem, neizvirzot nekādas prasības vai noteikumus. Mēs visi saprotam, ka tieši visneaizsargātākajam ģimenes loceklim jāveltī vislielākā uzmanība un rūpes. Savukārt iedzīvotāju biedrībā nākas sasaukt sapulci, bet tajā var nebūt kvoruma un kāds dzīvoklis vispār var izlemt, ka tam ir labi arī tāpat, - lai tie citi tiek galā paši," viņš izteicies.

"Man gribētos, lai Eiropas Savienība būtu ģimene, nevis mājas iedzīvotāju biedrība, bet man vēl nav atbildes uz šo jautājumu. Domāju, ka ES institūcijas apdraudējumus jau apzinās krietni labāk nekā pirms divām trim nedēļām," sacījis Lietuvas prezidents.

Viņš atgādinājis, ka koordinācijas trūkums īpaši izpaudies krīzē pie slēgtajām Polijas robežām, bet vienlaikus atzinis,  ka pēdējā laikā lēmumu pieņemšanas ātrums un vēlme palīdzēt jūtami pieauguši.

Nausēda arī pastāstījis, ka aicinājis valdību neaizvērt humāno koridoru, pa kuru ārvalstnieki varētu šķērsot Lietuvas teritoriju, lai atgrieztos savās valstīs. Saskaņā ar pašreizējo lēmumu humānais koridors cauri Lietuvai būs atvērts līdz šīs nedēļas beigām.