Britu augstskolām uzspiež šķiru principus
Nākotnē, lai iestātos labākajās britu universitātēs, vairs nevajadzēs izcilas atzīmes – pietiks parādīt tukšu maku. Proti, augstskolas atvēlēs vairāk vietas trūcīgiem studentiem, pat ja viņu sekmes būs sliktākas nekā turīgiem privātskolu absolventiem.
Vadošās universitātes, ieskaitot Oksfordu un Kembridžu, ieviesīs neatkarīgā regulatora "Office for Students" vadlīnijas. Abas prestižās augstskolas apņēmušās palielināt līdz 7% kvotu studentiem no mazturīgām ģimenēm.
Atteikums par spīti sasniegumiem
Sekas jau ir jūtamas. “Kad es saņēmu atteikuma vēstuli no Oksfordas, es biju izmisumā,” BBC stāsta Keita, kura savā skolā ir viena no labākajām, olimpiāžu un konkursu uzvarētāja, kurai šķita esam vaļā visas durvis.
Jauniete un viņas vecāki ir pārliecināti, ka vainojami ir mākslīgi radīti kritēriji. “Bērni neizvēlas, kādā ģimenē piedzimt. Vienīgajam kritērijam, lai iestātos prestižā universitātē, jābūt akadēmiskajām sekmēm un sasniegumiem izvēlētajā nozarē,” saka Keitas māte.
Jau tagad Oksforda un Kembridža uzņem bakalauru programmās noteiktu skaitu studentu no trūcīgiem rajoniem un valsts skolām, pat ja viņu sekmes ir sliktākas nekā Keitai. Oksfordā šī kvota ir 3,7%, Kembridžā – 4,8 procenti.
Šķru cīņas garā
“Jauno kvotu mērķis ir cīņa pret nevienlīdzību, kas pastāv mūsu sabiedrības pašos pamatos,” sludina Kriss Milvords no "Office for Students". Šai iestādei ir tiesības ne tikai dot ieteikumus, bet arī sodīt universitātes, kas neievēro kvotas.
Fonda "Sutton Trust" pētījums liecina, ka 42% vietu Oksfordā un Kembridžā aizņem privātskolu absolventi. Viņiem ir lielākas izredzes iestāties augstskolā.
Kritiķi norāda, ka pareizāk būtu palielināt studiju vietu skaitu. “Ja gribat piesēdināt pie galda vairāk cilvēku, tad uztaisiet lielāku galdu!” pauž Privātskolu direktoru asociācijas izpilddirektors Maikls Bjūkenens. “Jābūt ļoti uzmanīgiem un nevar diskriminēt jaunatni pēc šķiras piederības.”
Tomēr radīt vairāk studiju vietu nav tik vienkārši. Piemēram, Oksforda un Kembridža nav bezizmēra, pašvaldības pat ierobežo studentu skaitu, jo senajās pilsētās trūkst mājokļu un rast vietu jaunām kopmītnēm ir sarežģīti.
Trūcīgākie mācoties centīgāk
Londonas Ekonomikas skolas profesors, grāmatas Šķiras griesti līdzautors Sems Frīdmans gan apgalvo: “Mūsu britu elitāro profesiju pētījums parādīja, ka studenti no strādnieku šķiras, nokļūstot prestižās universitātēs, sasniedz labākus rezultātus nekā studenti no privileģētām ģimenēm.”
Tiesa gan, nabagu kvotas ir vienkāršota pieeja tā vietā, lai ieguldītu naudu valsts skolās un to izglītības līmeni padarītu konkurētspējīgu ar privātskolām.
Taču Keitas vecāki galvu nenokar, jo pat bez Oksbridžas diploma privātskolu absolventiem ir plašāks redzesloks un pārliecība par sevi, lai atrastu jaunus variantus un sasniegtu savus mērķus.
