Baltkrievu rakstniece par Astravjecas AES: "Tas ir militāri stratēģisks Putina projekts"

"Kad uzzināju par Astravjecas spēkstacijas celtniecību, man kļuva skaidrs, ka cilvēce neko nav mācījusies no Černobiļas, un kārtējo reizi sapratu, ka tie, kuri to izdomājuši un īsteno, vispār nav apguvuši šo mācību," viņa sacījusi telefonuzrunā Lietuvā izveidotās Kustības pret Astravjecas atomeletrostaciju (AES) pirmajā kongresā, kas aizvadītajā nedēļas nogalē notika Seimā.

"Esmu rakstniece, kas uzrakstījusi grāmatu "Černobiļa. Lūgšana" - grāmatu par Černobiļu, par zonu, kuru esmu izstaigājusi krustu šķērsu. Un man kļuvis pilnīgi skaidrs, ka šīs tehnoloģijas nesaskan ar mūsu morāli, psiholoģiju, vērtībām, jo esmu skatījusi zemi, no kuras cilvēki ir aizgājuši un atgriezīsies tikai pēc daudziem daudziem simtiem gadu," atzinusi rakstniece.

Viņas vērtējumā Astravjecas AES kalpo Kremlim kā sava veida "kaitināšanas elements", un Maskava Baltkrieviju "tur piesietu īsā pavadiņā".

"Manuprāt, tāds kaitināšanas elements vienmēr pastāv, īpaši Kremļa politikā. Kremlim īpaši patīk kaitināt tos, ar kuriem tas nevar izrēķināties , pie kuriem nevar ierasties ar militāro tehniku, kā bija Donbasā," spriedusi Aleksijeviča, kas jau agrāk ne vienreiz vien kritizējusi Astravjevcas AES projektu, kura īstenošana tuvojas nobeigumam.

Baltkrievijas aktīvisti, kas piedalījās kongresā, aicināja Lietuvu nepiekāpties un turpināt izrādīt pretošanos šim projektam. Kā izteicās Baltkrievijas kristīgo demokrātu pārstāvis Pāvels Severiņecs, Astrfavjecas AES uzskatāma par "Kremļa hibrīdkara projektu", kas cita starpā vērsts uz  to, lai izjauktu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar pārējo Eiropu.  

"Tas ir militāri stratēģisks [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina projekts, hibrīdkodolapdraudējums," viņš sacījis  žurnālistiem Viļņā.

Kustība pret Astravjecas AES, ko februāra sākumā nodibināja Lietuvas politiķi un sabiedriskie darbinieki, savā pirmajā kongresā nolēmusi vākt parakstus par Eiropas Parlamentam (EP) adresētu petīciju pret Astravjecas AES, kā arī nosūtīt atklātu vēstuli Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, aicinot neforsēt pirmā spēkstacijas reaktora iedarbināšanu.

"Mēs saprotam, ka egoistiskie Kremļa līderi izmanto vājākās kaimiņvalsts Baltkrievijas telpu un resursus. Zinām, ka Baltkrievijai kā valstij un tautai sagatavots vēl vairāk slazdu, bet Lietuvai nopietns apdraudējums ir [Krievijas korporācijas] "Rosatom" avantūra Astravjecā. Aicinām neforsēt šīs spēkstacijas pirmā energobloka iedarbināšanu un neignorēt starptautiskās drošības prasības un mūsu labās kaimiņattiecības," teikts vēstulē.

"Labākam risinājumam ir vajadzīgs laiks. Atrodiet to," aicina vēstules autori.

Vēstulē arī uzsvērts, ka sabiedriskā Kustība pret Astravjecas AES nav vērsta pret Baltkrieviju un novēl tai "saimniecisku un garīgu labklājību".

Kā pastāstījis Seima deputāts Žīgimants Paviļonis, parakstus petīcijai paredzēts vākt "arī kaimiņvalstīs un Eiropas Savienībā" līdz 20.aprīlim, lai varētu to līdz Černobiļas AES katastrofas gadadienai 26.aprīlī iesniegt Eiropas Parlamentā.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.

Minska apgalvo, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem, taču Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk. Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.