Krievijas jaunā kultūras ministre ciest nevar kultūru

Gaismā izcelts tagadējās ministres ieraksts viņas blogā 2008. gadā, kurā viņa dalās savās izjūtās, kad draudzene uzaicināja uz klasiskās mūzikas koncertu. Ļubimova padomājusi un secinājusi, ka ņe hrena nav kultūras cilvēks – viņa necieš operu, baletu, klasisko mūziku, izstādes un muzejus.

Tas nozīmē, ka Krievijā tagad par visu kultūru atbild ieliktene, kurai riebjas pat krievu baleta izcilās tradīcijas, Ermitāžas un Tretjakova galerijas dārgumi, Čaikovska mūzika.

Iepriekš Ļubimova vadīja Kultūras ministrijas kino departamentu, taču arī šajā mākslas žanrā, šķiet, Tarkovski viņas acīs varētu viegli izkonkurēt filmas Brālis un Bumers.

Citā ierakstā Ļubimova paudusi, ka nesaprot pilsonisko sabiedrību: “Es ar pakaļu jūtu, kā pirms vēlēšanām tiek nokaitēta situācija. Lūk, mani draugi iet uz mītiņiem. Manā bērnībā uz mītiņiem gāja alkoholiķi un dīkdieņi – tur ielēja degvīnu.”
Sociālajos tīklos arī iekļuvusi fotogrāfija, kurā Ļubimova redzama krekliņā ar uzrakstu: “Kas jūs tādi? Ko jums vajag? Es jūs nepazīstu. Ejiet visi di***!” (krievu valodā – na h…)

Krievijas kultūras ministres labākās pērles

Esmu bijusi Parīzē, bet neesmu bijusi Luvrā.
Es negribu redzēt savām acīm "Monu Lizu & co".
Esmu bijusi "British Museum", "National Gallery" un vēl pāris desmitos Eiropas un Krievijas muzeju un uzskatu, ka pazaudēju tur laiku.
Jebkurā muzejā tāpat kā baznīcā es meklēju svētumu, lai ātrāk paklanītos un notītos.
Es izbraucu cauri valstij Beļģijai un negribēju pat apstāties.
Es vispār negribu uz Šveici (tikai ja sagribēšu uztaisīt kvalitatīvu plastiku).
Es nezinu nevienas operas libretu.
Es nespēju skatīties ievērojami lielāko daļu dokumentālo filmu.
Es nekad nepirktu nevienu antikvāru lietu.
Es slikti pārzinu pasaules kinematogrāfu.