Zemais dzimstības līmenis Ķīnā sāk radīt bažas
Dzimstība Ķīnā pērn samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš komunistiskās valsts dibināšanas 1949.gadā, tādejādi vairojot bažas, ka sabiedrības novecošanās un darbaspēka samazinājums palielinās spiedienu uz ekonomiku, kuras izaugsmes temps pēdējo gadu laikā ir palēninājies.
Lai izvairītos no demogrāfijas krīzes, Ķīnas valdība 2016.gadā mīkstināja strikto viena bērna politiku, ļaujot iedzīvotājiem pasaulē laist divus bērnus, tomēr izmaiņas nav palielinājušas grūtniecību skaitu valstī.
2019.gadā Ķīnā dzimstības līmenis bija 10,48 bērni uz 1000 iedzīvotājiem, liecina Nacionālā statistikas biroja piektdien publiskotie dati.
Jaundzimušo skaits Ķīnā samazinājies trīs gadus pēc kārtas.
Pērn Ķīnā pasaulē nāca 14,65 miljoni mazuļu. 2018.gadā tika reģistrēt 15,23 miljoni jaundzimušo, bet 2017.gadā - 17,23 miljoni.
Vienlaikus Ķīnas iedzīvotāju skaits 2019.gada beigās bija 1,4 miljardi, kas ir par 4,67 miljoniem vairāk nekā pirms gada.
Tomēr Ķīnas iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā pērn sarucis.
Nacionālā statistikas biroja dati liecina, ka pērn valstī bija 896,4 miljoni iedzīvotāju darbspējas vecumā no 16 līdz 59 gadiem. 2018.gadā tādu bija 897,3 miljoni.
Tas bijis jau astotais gads pēc kārtas, kad Ķīnā samazinājies iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā, un tiek prognozēts, ka līdz 2050.gadam tas saruks par 23%.
Lai gan Ķīna ir atcēlusi ierobežojumus ģimeņu lielumam, pieaugošā dzīves dārdzība daudziem cilvēkiem reproduktīvajā vecumā liek izvēlēties veidot mazākas ģimenes.
Jaunākie dati liecina, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme pērn bija 6,1%, kas ir lēnākais iekšzemes kopprodukta pieauguma temps kopš 1990.gada. Ķīnas ekonomiku negatīvi ietekmējis pieprasījuma samazinājums un tirdzniecības karš ar ASV.
