Viļņas Universitāte, protestējot pret zemajām algām, uz divām dienām apturēs darbību

Kā ziņu aģentūrai BNS otrdien apliecinājis augstskolas preses sekretārs Ervīns Spūdis, ceturtdien un piektdien universitātes darbiniekiem piešķirtas apmaksātas brīvas dienas.

"Ņemot vērā, ka valdība nepilda solījumus piešķirt papildu līdzekļus pasniedzēju, zinātnieku un neakadēmisko darbinieku algu paaugstināšanai un nepārskata veicināšanas stipendiju apmērus studentiem no 1.janvāra, Viļņas Universitāte uz laiku apturēs darbību," viņš norādījis.

Lietuvas Statistikas departamenta jaunākie dati liecina, ka universitāšu darbinieku vidējā neto darba samaksa ir aptuveni 1070 eiro mēnesī.

Valdība pirmdien parakstīja ar četrām izglītības darbinieku arodorganizācijām kolektīvo līgumu, kas paredz, ka tā no nākamā gada 1.septembra paaugstinās augstskolu akadēmiskajiem darbiniekiem darba samaksu par 10%. Līgumā arī noteikts, ka 2025.gadā pasniedzēju darba samaksai jāsasniedz 150% no Lietuvas vidējās darba algas.

Pagaidām valdība nav apmierinājusi augstskolu pārstāvju prasību nākamgad papildus atvēlēt aptuveni 8,9 miljonus eiro neakadēmisko darbinieku algu paaugstināšanai.

Lietuvas augstskolu arodbiedrību apvienības priekšsēdētāja vietniece Asta Lapinskiene aģentūrai BNS sacījusi, ka šī organizācija ir parakstījusi kolektīvo līgumu un neplāno pievienoties Viļņas Universitātes protestam.

"Mēs arī juridiski nevaram to darīt," viņa uzsvērusi. "Neatbalstām šādas individuālas akcijas."

Lapinskienes pārstāvētā arodorganizācija apvieno 13 Lietuvas augstskolas.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Viļņas Universitātes pasniedzēji, studenti un zinātnieki protesta akcijā pie valdības ēkas dalīja garāmgājējiem "diplomus par paldies", mudinot valdību pievērst lielāku uzmanību situācijai ap augstskolu darbinieku atalgojumu.

1579.gadā dibinātā Viļņas Universitāte ir vecākā un lielākā augstskola Lietuvā. Tajā mācās vairāk nekā 20 000 studentu, un tās darbinieku skaits sasniedz aptuveni 3000.