Dānija tomēr dod atļauju Krievijas gāzes vadam

Tas paredz sūknēt līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes cauri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Dānija izvēlējusies starp diviem maršrutiem savos ūdeņos 147 un 164 kilometru garumā, priekšroku dodot īsākajam, secinot, ka tas mazāk apdraudēs vidi. Krievijai bija nepieciešamas atļaujas no četrām valstīm – Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Dānijas. Trīs valstu ūdeņos jau izbūvēti 2100 kilometri gāzes vada, bet Dānija turējās pretim vairāk nekā divus gadus, satraucoties par enerģētisko un ekoloģisko drošību.

"Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers pavēstījis, ka cauruļvada izbūve Dānijas teritorijā prasīs piecas nedēļas. Tiesa, Enerģētikas aģentūras lēmumu vēl var apstrīdēt, kam dots laiks līdz novembra beigām. Līdz 1. oktobrim "Nordstream-2" bija pabeigts par 83 procentiem, un to plānots iedarbināt decembra beigās.

Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta enerģētikas, transporta un ekoloģijas nodaļas vadītāja, profesore Klaudija Kemferta intervijā "Deutsche Welle" Dānijas lēmumu nosaukusi par labu ziņu Nordstream-2 akcionāriem, bet ne Eiropai un Vācijai.
“Jo šis cauruļvads mums nav vajadzīgs. Tas ir ļoti dārgs projekts, kas piesaista mūs fosilo energoresursu laikmetam, ko mēs vispār negribam, mēs vēlamies enerģētisko revolūciju,” norāda Kemferta. Viņa atgādina, ka gāzes patēriņš samazinās un var pienākt laiks, kad šis cauruļvads vairs neatmaksāsies.