No amata atkāpjas ECB valdes locekle Sabīne Lautenšlēgere
foto: REUTERS/SCANPIX
Lautenšlēgere ECB valdē un padomē strādājusi kopš 2014.gada janvāra, bet līdz februārim bija arī Vienotā uzraudzības mehānisma uzraudzības padomes viceprezidente.
Pasaulē

No amata atkāpjas ECB valdes locekle Sabīne Lautenšlēgere

Jauns.lv / LETA

Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņojusi, ka Sabīne Lautenšlēgere oktobra beigās pametīs tās valdi, ņemot vērā saspīlējumu saistībā ar ECB prezidenta Mario Dragi veiktajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

No amata atkāpjas ECB valdes locekle Sabīne Lauten...

Lautenšlēgere pavēstījusi Dragi, ka valdes locekles amatu atstās 31.oktobrī pirms sava termiņa beigām, norāda ECB.

Viņa ir vienīgā sieviete ECB sešu locekļu valdē.

Lautenšlēgere ECB valdē un padomē strādājusi kopš 2014.gada janvāra, bet līdz februārim bija arī Vienotā uzraudzības mehānisma uzraudzības padomes viceprezidente. Pirms darba ECB Lautenšlēgere bija Vācijas centrālās bankas viceprezidente.

ECB gan konkrētu iemeslu Lautenšlēgeres lēmumam nesniedz un atteikusies sniegt sīkākus komentārus.

Taču šāds negaidīts lēmums pieņemts laikā, kad ECB novērota nopietna sašķeltība attiecībā uz Dragi šomēnes pieņemto lēmumu atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Septiņi no 25 ECB padomes locekļiem, tostarp Lautenšlēgere, iebilda pret šīs programmas atsākšanu.

Kā ziņots, ECB padome sēdē 12.septembrī nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,4%, nolemts samazināt līdz -0,5%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot obligācijas par 20 miljardiem eiro.

Decembrī ECB noslēdza četrus gadus ilgušo obligāciju uzpirkšanas programmu, kuras vērtība sasniedza 2,6 triljonus eiro, jo pieauga cerības, ka eirozonas ekonomika ir nostabilizējusies un inflācija palielinās.