Regulāri plūdi, zivju trūkums un citas nelaimes, kas sagaida mūsu planētu globālās sasilšanas dēļ

Šī iemesla dēļ daudzas pilsētas no Ņujorkas līdz Šanhajai varētu piedzīvot regulārus plūdus. Ledāju straujā kušana Antarktikā, Himalajos un Grenlandē ietekmē ar zivsaimniecības nozari, kuras resursi sākuši strauji sarukt. 

Saskaņā ar ANO Klimata pārmaiņu starpvaldības padomes ziņojumu, tās ir tikai dažas no sekām, ko siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas jau ir izraisījušas. 

Vairāk nekā 100 zinātnieku no 36 valstīm strādājuši pie šī ziņojuma, kas ir savā ziņā unikāls, jo pētījumos iekļauti Zemes vistālākie nostūri – no augstākajiem kalniem attālos polārajos reģionos līdz visdziļākajiem okeāniem. 

Šie ir tikai jaunākie zinātniskie pētījumi, kuros parādīta cilvēku postošā ietekme uz mūsu planētas. Tāpat zinātnieki uzskata, ka atsevišķas globālās sasilšanas sekas vairs nav apturamas. 

“Neraugoties uz jau nodarīto kaitējumu, cilvēcei joprojām ir izvēle. Lai izbeigtu pasaules ekonomikas atkarību no fosilā kurināmā, jārīkojas ātri. Tikai tā mēs visi kopā varēsim novērt dažas no vissliktākajām prognozēm,” atzina kāds no pētījuma dalībniekiem. 

Klimata izmaiņas ietekmēs visus pasaules reģionus un izmainīs civilizāciju nākamajās desmitgadēs. Zinātnieki lēš, līdz šī gadsimta beigām jūras līmenis, visticamāk, pieaugs par aptuveni 20 pēdām. Tāpat zinātnieki uzsver, ka okeāni, kas aptver aptuveni 70% Zemes virsmas, ir pietiekami ilgi pārcietuši cilvēku radīto sasilšanu, kas neturpināsies mūžīgi. 

“Ir skaidrs, ka pasaules okeāni ir pakāpeniski uzsiluši jau kopš 1970. gada un absorbējuši 90% no planētas lielā karstuma,” teikts ziņojumā. Okeāni arī dabiski no gaisa absorbē oglekļa dioksīdu un, domājams, ir sevī uzglabājuši aptuveni 30% no tā, ko cilvēki gadu desmitiem izlaiduši atmosfērā. Taču lielā oglekļa daudzuma absorbēšana ir padarījusi okeāna ūdeņus skābākus, kas, savukārt, ir drauds koraļļiem.

Pašlaik notiekošās klimata pārmaiņas un globālā sasilšana ir īpaši izceļamas uz vēsturiskā fona, jo ir zinātniski pierādīts, ka to izraisījusi cilvēces pieaugošā aktivitāte kopš 20. gadsimta vidus, un šobrīd tā ietekmē klimata izmaiņas nebijušā ātrumā.

Pierādījumi, kas atrodami senu koku stumbros, okeāna nogulsnēs, koraļļu rifos un nogulumiežu slāņos, liecina, ka šā brīža planētas sasilšana notiek desmit reizes ātrāk nekā vidēji jebkad agrāk uz mūsu planētas. 

Daži ievērības cienīgi fakti: 

• Vispārēja temperatūras paaugstināšanās. Kopš 19. gadsimta beigām planētas virsmas vidējā temperatūra ir paaugstinājusies par 0,9 grādiem. Straujākā sasilšana notikusi pēdējo 35 gadu laikā ar pieciem siltākā gada rekordiem kopš 2010. gada. 2016. gads bija siltākais reģistrētais gads uz mūsu planētas, un astoņi no tā divpadsmit mēnešiem bija siltākie jebkad reģistrētie mēneši.
• Okeānu sasilšana. Okeāni absorbē lielāko daļu šā pieaugošā siltuma, līdz ar to kopš 1969. gada ūdens virsējās kārtas 700 metru temperatūra ir paaugstinājusies par 0,4 grādiem.
• Ledus segas sarukšana. Ir sarukusi Grenlandes un Antarktikas ledus segas masa. NASA pētījumi parāda: kopš 1993. gada Grenlande vidēji zaudē 286 miljardus tonnu ledus gadā, Antarktika zaudē 127 miljardus tonnu ledus gadā. Pēdējās desmitgades laikā Antarktikas ledus zudums ir trīskāršojies.
• Ledāju sarukšana. Ledāji sarūk gandrīz visur pasaulē – Alpos, Himalajos, Andu kalnos, Aļaskā un Āfrikā.
• Sniega segas sarukšana. Satelīta novērojumi atklāj, ka pēdējos piecos gados pavasaros sniega sega Ziemeļu puslodē ir ievērojami samazinājusies un sniegs nokūst daudz ātrāk.
• Jūras līmeņa celšanās. Pēdējā gadsimta laikā jūras līmenis ir cēlies par apmēram 20 centimetriem. Turklāt pēdējās divās desmitgadēs jūras līmeņa paaugstināšanās ātrums ir divkāršojies, un tas turpina paātrināties katru gadu.