Vācijas prezidents Šteinmeiers noraida Polijas reparāciju prasības

Pirms sava Itālijas apmeklējuma sniegtā intervijā itāļu laikrakstam "Corriere della Sera" Šteinmeiers izticies, ka pareizais ceļš, kā virzīties uz priekšu, būtu nevis skatīties uz pagātni kā uz kaut ko nobeigtu, bet gan kā uz "kopīgu atbildību nākotnes vārdā".

"Ceru, ka mēs kopā ar Poliju dosimies pa šo ceļu, nepazaudējot sevi pagātnē vērstās debatēs par reparācijām," piebildis Vācijas prezidents.

Virkne poļu politiķu, tostarp premjerministrs Mateušs Moraveckis, pēdējo nedēļu laikā pauduši atbalstu reparāciju pieprasīšanai no Vācijas, lai gan Varšava vēl nav iesniegusi Berlīnei oficiālas pretenzijas.

Berlīne reparāciju jautājumu uzskata par juridiski izsmeltu, un šo nostāju kārtējo reizi apstiprināja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss sava Varšavas apmeklējuma laikā augustā.

Tomēr vācu politiķi turpina uzsvērt savas valsts morālo atbildību par nacistu pastrādātajiem noziegumiem Otrā pasaules kara laikā, ko apstiprināja arī Šteinmeiers, kas 1.septembrī piedalījās memoriālajos pasākumos Polijā, pieminot 80.gadskārtu kopš Otrā pasaules kara sākuma.

Viņš pauda cerību, ka Vācija un Polija turpinās virzību uz savstarpēju pieošanu, ko uzsākušas iepriekšējās paaudzes, lai gan šis ceļš ir sāpīgs un nogurdinošs.

"Mums, vāciešiem, tas nozīmē pagātnes atcerēšanos, mūsu vainas atzīšanu un mūsu atbildības izpratni," uzsvēra Vācijas prezidents.

Saskaņā ar Berlīnes oficiālo nostāju reparāciju jautājums esot atrisināts, kad Polija 1953.gada augustā pieņēma "tiesiski saistošu lēmumu" atteikties no turpmāku reparāciju prasībām.

Savukārt Varšava uzskata, ka 1953.gada lēmums, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.