Bulgārija aicina Krieviju nedēvēt padomju armijas ienākšanu par "atbrīvošanu"
Bulgārijas Ārlietu ministrija vērsusies pie Krievijas vēstniecības Sofijā ar aicinājumu nelietot "apšaubāmu vēsturisku terminu (atbrīvošana)" saistībā ar padomju spēku ierašanos valstī 1944.gadā.
Par šāda aicinājuma iemeslu kļuvusi Krievijas kultūras un informācijas centra rīkotā izstāde "75.gadadiena kopš Austrumeiropas atbrīvošanas no nacisma", kuru plānots atklāt Sofijā 9.septembrī. 1944.gada 9.septembrī Bulgārijas teritorijā ienāca padomju spēki.
"Nenoliedzot PSRS ieguldījumu nacisma sagrāvē Eiropā, mums nevajag aizvērt acis uz faktu, ka padomju armijas durkļi Centrāleiropas un Austrumeiropas tautām atnesa pusgadsimtu represiju, pilsoniskās pašapziņas apspiešanu, ekonomiskās attīstības strupceļu un atrautību no attīstīto Eiropas valstu procesu dinamikas," teikts ministrijas paziņojumā.
"PSRS pieteica karu Bulgārijai, kad pie varas bija tikko nākusi jauna demokrātiska valdība, kas paziņoja par sakaru saraušanu ar nacistisko Vāciju," norādīts paziņojumā.
Ārlietu ministrija aicina Krievijas vēstniecību neieņemt pozīciju par labu apšaubāmai vēsturiskai koncepcijai "atbrīvošana", kas nāk par labu tikai noteiktiem politiskajiem spēkiem Bulgārijā un ir iejaukšanās valsts iekšējās lietās.
Krievijas vēstniecība Bulgārijā paziņoja, ka ir pārsteigta par ministrijas paziņojumu un norādīja, ka "izstāde ir vērsta tikai uz Bulgārijas sabiedrības iepazīstināšanu ar arhīvu materiāliem no Krievijas krātuvēm".
