Krievu medijs: īsi pēc sprādziena Arhangeļskā pēkšņi tika atslēgtas radioaktivitātes mērīšanas stacijas
Krievu medijos ik dienas parādās arvien jaunas ziņas saistībā ar 8. augusta negadījumu Arhangeļskā, kur, izmēģinājuma laikā uzsprāgstot kodoldzinējam, bojā gāja pieci cilvēki un trīs guva savainojumus. Jaunākā informācija liecina, ka pēc sprādziena piepeši darboties pārtraukušas atsevišķas radioaktīvo izmešu fiksēšanai paredzētas stacijas.
Kā ziņo portāls Meduza.io, atslēgušās tieši tās stacijas, kuras noteikti būtu spējīgas uztvert incidenta radītās izmaiņas atmosfērā.
Par staciju darbošanos atbildīga ir Krievijas Aizsardzības ministrija – tā pati iestāde, kuras pārziņā bija neveiksmīgais militāro tehnoloģiju izmēģinājums.
Krievijas medijs nācis klajā ar teoriju, kādēļ austrumu valsts varas iestādēm būtu svarīgi tīšuprāt atslēgt konkrētās stacijas, ņemot vērā to, ka sprādzienu un radioaktivitātes līmeņa īslaicīgu paaugstināšanos ministrija nenoliedz.
Piepeši atslēgušās četras no septiņām stacijām
Krievijā atrodas septiņas radioaktivitātes monitoringa stacijas, kuras ir iekļautas starptautiskā sistēmā, ar mērķi fiksēt kodolizmēģinājumu radītās sekas.
Sākotnēji atbildīgās iestādes apgalvojušas, ka četrām no septiņām stacijām, kuras atslēgušās, vienkārši pārtrūkuši sakari ar starptautisko sistēmu, taču pēcāk Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka dalīties, sniegt citām valstīm Krievijā esošo staciju ievākto informāciju par radioaktivitāti neesot obligāti.
Šis, kā ziņo Meduza.io, neatbilstot taisnībai, jo starptautiskā sistēma paredz automātisku informācijas apmaiņu.
Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācija (CTBTO) publiski paudusi, ka četru staciju darbības pārtraukšana sakritusi ar brīdi, kad paaugstinājies radioaktivitātes līmenis militārā izmēģinājuma neveiksmes dēļ.
Bez Krievijā atslēgtajām stacijām, informāciju par Arhangeļskas incidenta sekām ievākt varēja stacijas Mongolijā un Ķīnas ziemeļos, taču nav zināms, kādus tieši datus stacijas ievākušas – būtiski norādīt, ka starptautiski šāda informācija pieejama vien CTBTO dalībvalstīm.
Zināmu informāciju par notikušo varētu būt ievākusi arī ārpus starptautiskās sistēmas esoša stacija Norvēģijā, taču laikapstākļi un vēja virziens speciālistiem liek domāt, ka šīs stacijas ievāktā informācija varētu būt vērā ņemami nepilnīga, raksta Meduza.io.
Kāds varētu būt iemesls staciju atslēgšanai?
Kā apgalvots krievu medijā, konkrēto staciju spēkos esot ļoti precīzi noteikt, kāda tieši procesa ietvaros noticis sprādziens un kādi tieši materiāli izmantoti konkrētajā procesā, kurš novedis pie staciju uztvertās radioaktivitātes līmeņa paaugstināšanās.
Tādējādi tiek pieļauts, ka Krievijas atbildīgās iestādes darījušas visu, lai stacijas neuztvertu informāciju par radioaktivitātes līmeni nevis ar nodomu slēpt tā paaugstināšanos (ko Krievijas Aizsardzības ministrija jau paguva atzīt), bet ar nodomu nepieļaut, lai starptautiskās monitoringa sistēmas valstīm būtu iespēja izdarīt konkrētākus secinājumus par neveiksmīgo militāristu izmēģinājumu un tajā izmantotajiem materiāliem.
Kā raksta Meduza.io, tieši šādā veidā savulaik noskaidrots daudz par Ziemeļkorejas veiktajiem kodolizmēģinājumiem un to norises vietu.
Pēc sprādziena fiksēts radiācijas līmeņa kāpums
Kā iepriekš rakstīja BBC, tūlīt pēc eksplozijas tika fiksēts 40 minūtes ilgs radiācijas līmeņa pieaugums blakus esošajā Severodvinskas pilsētā, 40 kilometrus no dzinēja izmēģinājuma vietas. Pilsētas pašvaldības pārstāvji informēja medijus, ka radiācijas līmenis no 0,11 mikrozīvertiem konkrētajā laika posmā pieaudzis līdz 2 mikrozīvertiem (neviens no līmeņiem nav bīstams veselībai).
Vērts gan piebilst, ka pieci sprādzienā bojā gājušie inženieri tika apglabāti Sarovā – slēgtā pilsētā 373 kilometrus no Maskavas, kur tiek izgatavotas kodolraķešu kaujas galviņas.
Lai arī Krievijas atbildīgās institūcijas ir oficiāli paudušas, ka “radiācijas līmenis Severodvinskā ir normāls”, portālā “Twitter” un vairākos Krievijas medijos ir ievietoti video, kuros redzami it kā ar incidentu saistīti drošības pasākumi – tajos piedalās personas ar aizsargtērpiem.
Materiālos arī redzams, kā šādi tērptas personas no helikoptera uz neatliekamās palīdzības automašīnu transportē, iespējams, cietušos. Oficiāla apstiprinājuma to izcelsmei un saistībai ar Arhangeļskas incidentu gan pagaidām nav.
Rietumvalstīs bāzētie Krievijas iekšlietu eksperti pieļauj, ka traģiskajā izmēģinājumā varētu būt testēta “9M730 Burevestnik” raķete, kuras kodoldzinējs teorētiski nozīmē neierobežotu ieroča darbības rādiusu.
Konkrētāka informācija no Krievijas varasiestādēm pagaidām gan izpaliek. Vērts arī piebilst, ka īsi pēc traģēdijas valsts atbildīgo iestāžu oficiālajos ziņojumos minēti vien divi mirušie un izmēģinātā sistēma aprakstīta kā šķidrās degvielas dzinējs, nevis kodoldzinējs, ziņo BBC.
Bažīgas paralēles ar 1986. gada Černobiļas AES traģēdiju atklājas arī ziņās, ka īsi pēc incidenta Severodvinskas pilsētas iedzīvotāji aptiekās izpirkuši pret radiāciju zināmā mērā sargājošās joda tabletes, gluži tāpat kā tas darīts PSRS kodolkatastrofas gadījumā.
Arhangeļskas negadījums ir viens no vairākiem pēdējā laikā fiksētajiem incidentiem Krievijas militārajos objektos. Pagājušajā mēnesī Krievijas armija atklāja, ka ugunsgrēkā uz kodolzemūdenes Barenca jūrā gājuši bojā 14 cilvēki.
Citā incidentā šonedēļ militārajā objektā Sibīrijā dzīvību zaudēja vismaz viens cilvēks un vairāki tika ievainoti. Munīcijas noliktavā izcēlās ugunsgrēks un sākās nekontrolēti šāviņu sprādzieni. Izmeklētāji pieļauj, ka cēlonis varētu būt neatbilstoša munīcijas glabāšana.
Latvijā radiāciju uzrauga nepārtraukti
Ņemot vērā spekulācijas par iespējamu radioaktīvo piesārņojumu, Jauns.lv vērsās Valsts vides dienestā (VVD), lai noskaidrotu, vai Latvijas atbildīgās iestādes aktīvi monitorē notiekošo un nepieciešamības gadījumā būtu spējīgas laicīgi saņemt informāciju par iespējamu bīstamību.
“Atbildot uz jautāto, informēju, ka Latvijā radiācijas līmenis tiek monitorēts nepārtraukti – radiācijas līmeņa nepārtrauktu novērošanu Latvijā tiešsaistes režīmā veic 20 stacionāras spektrometriskās monitoringa stacijas, kas izvietotas pa visu Latvijas teritoriju. Mērījumi tiek veikti ar 10 minūšu intervālu. Dati automātiski tiek apkopoti un analizēti datu bāzē, nosakot gamma starojuma dozas jaudu. Mērījumu rezultāti ir pieejami VVD mājaslapā,” pauda VVD Sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.
VVD pauž, ka informācija par gamma starojuma dozas jaudu regulāri tiek nosūtīta Eiropas Komisijas datu bāzei, kurā pieejami arī citu valstu Eiropas valstu gamma monitoringa dati. Radiācijas avāriju gadījumos valstis sniedz informāciju par notikušo Starptautiskās atomenerģijas aģentūrai un attiecīgi šo informāciju aģentūra sniedz pārējām dalībvalstīm.
Šobrīd Latvija oficiālu informāciju par Krievijā notikušo neesot saņēmusi un šajā periodā Latvijas monitoringa stacijas nav konstatējušas paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeni.
