Putins aicina ASV uz jaunām sarunām par bruņojumu

"Lai izvairītos no haosa bez noteikumiem, ierobežojumiem un likumiem, ir atkal jāizvērtē visas iespējamās sekas un jāsāk nopietns dialogs bez jebkādām neskaidrībām," paziņoja Putins.

"Mēs esam tam gatavi," viņš uzsvēra. Vienlaikus Putins paziņoja, ka gadījumā, ja Krievija saņems informāciju, ka ASV izstrādā jaunas raķetes, tā "būs spiesta sākt līdzīgu raķešu pilnvērtīgu izstrādi". Krievija tās "atbilstošos reģionos neizvietos tikmēr, kamēr tur nebūs izvietotas ASV raķetes", uzsvēra Putins.

Ja nebūs jaunu sarunu par stratēģisko drošību, "šis scenārijs nozīmē, ka atkal sāksies nekontrolēta bruņojuma sacensība", viņš piebilda. ASV piektdien oficiāli izstājās no Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma (INFT), apsūdzot Krieviju apzinātā vienošanās pārkāpumā.

INFT 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs. Saskaņā ar šo līgumu aizliegtas kodolgalviņas nestspējīgas raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem.

ASV un NATO uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729, kas saskaņā ar NATO klasifikāciju pazīstamas kā SSC-8. Krievija uzstāj, ka raķetes darbības rādiuss nesasniedz 500 kilometru. Baltais nams šogad bija uzsācis sešu mēnešu procedūru, lai izstātos no vienošanās.

Drīz pēc tam arī Maskava sāka izstāšanos, un Krievijas prezidents pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Krievija oficiāli aptur dalību līgumā. INFT bija viens no diviem nozīmīgākajiem ASV un Krievijas bruņojuma līgumiem. Otrs ir Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums (START), ar kuru abām valstīm noteikti kodolarsenālu griesti ievērojami zemākā līmenī nekā Aukstā kara laikā, kad to apjoms bija sasniedzis kulmināciju. Šī līguma termiņa beigas ir 2021.gadā, un, kā šķiet, nedz Maskavā, nedz Vašingtonā nav politiskās gribas to pagarināt.