Iespējamās Astravjecas AES avārijas gadījumā Viļņa netiktu evakuēta
Ja Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES) nākotnē notiktu avārija, Lietuvā varētu tikt evakuēti aptuveni 25 000 Viļņas rajona un Švenčoņu rajona iedzīvotāju, bet evakuēt galvaspilsētu nav paredzēts, norādījis Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta Civilās drošības pārvaldes priekšnieks Edgars Geda.
Lietuvas sagatavotība šādai kritiskai situācijai trešdien apspriesta Seima Enerģētikas komisijā un īpašajā ar Astravjecas AES saistītās rīcības koordinācijas grupā.
Geda pastāstījis, ka avārijas gadījumā tiktu evakuēti cilvēki 30 kilometru zonā, kas neietver Viļņu, ja evakuāciju ieteiktu Veselības ministrija.
Pēc viņa sacītā, svarīgākais tādā brīdī cilvēkiem būtu nekavējoties doties iekštelpās un tur palikt, jo ārā radioaktīvais piesārņojums būtu augstāks.
"Ja notiktu kāda nelaime, mēs tūlīt izplatītu ziņu, un, to saņemot, jāsper trīs soļi - jādodas iekšā, jāpaliek iekšā, jāgaida informācija," uzsvēris Civilās drošības pārvaldes priekšnieks.
Lietuvas Radiācijas drošības centra Ekspertīzes un starojuma novērošanas departamenta direktors Juļus Žiļuks piebildis, ka nelabvēlīga vēja gadījumā radioaktīvais mākonis Lietuvu sasniegtu stundas pusotras laikā.
Ja mainītos radiācijas fons, bet Lietuva saskaņā ar abu valstu divpusējo nolīgumu nesaņemtu informāciju, ka spēkstacijā notiek kaut kas nevēlams, pārmaiņas fiksētu radiācijas monitoringa stacijas pierobežā. Radiācijas līmenis tiek mērīts arī Neres upes ūdenī pie abu valstu robežas.
Kā stāstījis Geda, avārijas situācijā cilvēki tiktu brīdināti, ieslēdzot sirēnas, nosūtot mobilā telefona īsziņas, kā arī pārraidot šo vēsti pa radio un televīzijā.
Viņš piebildis, ka joda preparāti būtu jādzer vienīgi gadījumā, ja tiktu saņemts atsevišķs ieteikums no Veselības ministrijas.
Veselības ministra vietnieks Aļģirds Šešeļģis norādījis, ka joda preparāti vēl nav nopirkti, bet paredzēts, ka tie tiks izdalīti cilvēkiem, iekams Astravjecas AES sāks darboties. Joda tabletes tiktu pirktas par vairāk nekā 900 000 eiro un vispirms izdalītas cilvēkiem pierobežā, bet pēc tam arī Viļņā.
Kā ziņots, Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.
Minska apgalvo, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, tikmēr Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Astravjecas AES projektu īsteno Krievijas korporācija "Rosatom". Minska pirmo AES reaktoru sola iedarbināt šogad, bet sākotnējais termiņš no pavasara tagad pārcelts uz rudeni, savukārt otro reaktoru paredzēts iedarbināt aptuveni gadu pēc tam, kad būs sācis darboties pirmais.
